“Kad šā gada februāra sākumā tika izveidota jauna Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) arodorganizācija, kas apvieno AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbiniekus, bijām pārliecināti, ka sperts būtisks solis visas Latvijas meža nozares ilgtspējas mērķu īstenošanā. To sasniegšana mūsdienās nav iedomājama bez aktīva un produktīva sociālā dialoga, kurā arodbiedrība pārstāv darbinieku balsis ar nodarbinātību saistītos jautājumos. Diemžēl jāatzīst, ka sākotnējās cerības uz konstruktīvu darba ņēmēju un uzņēmuma vadības sadarbību līdz šim nav piepildījušās. Tieši pretēji – LVM valde ir izvēlējusies pretdarbību, īstenojot klajus arodbiedrības tiesību pārkāpumus,” komentējot pēdējo mēnešu notikumus spiesta atzīt LMNA priekšsēdētāja Kristīne Rapa. Turpmākajā rakstā hronoloģiski atskatīsimies uz notikumiem, kas izraisījuši tik skarbus secinājumus un likuši apšaubīt savstarpējo godīgumu un pozitīvu darba vidi kā LVM pašu definētās pamatvērtības.
Sasteigtās reformas veicina darbinieku apvienošanos
Problēmas darba devēja un darba ņēmēju komunikācijā samilza pagājušā gada nogalē, kad sākās LVM valdes iniciēta strauja uzņēmuma strukturālā reforma, kas skar katru LVM darbinieku un visus uzņēmuma darbības virzienus. Lai arī LVM valde vairākkārt mēģināja uzņēmuma darbiniekiem skaidrot reformas mērķus un uzdevumus, noteikt pārmaiņu īstenošanas termiņus un informēt par paveikto un turpmākajiem soļiem, procesa haotiskā norise bez korekta juridiskā ietvara, toties īstenojot virkni darbinieku tiesību pārkāpumu, radīja nopietnas bažas kolektīvā un liecināja par būtiskiem trūkumiem pārmaiņu vadībā.
Lai darba ņēmējiem, atbilstoši savām likumīgajām tiesībām, būtu iespēja veidot konstruktīvu sociālo dialogu ar darba devēju, kurā būtu pārstāvētas katra LVM darbinieka intereses, šā gada februāra sākumā izveidota jauna LMNA arodorganizācija, kas apvieno AS “Latvijas valsts meži” darbiniekus (LVM AO). Pirmajā LVM AO sanāksmē 22. februārī apstiprināts arodorganizācijas nolikums, kā arī ievēlēta arodkomiteja un LVM AO vadība – priekšsēdētāja Dace Rumpe un priekšsēdētājas vietniece Liena Pilsētniece. Sanāksmes laikā arodbiedrības biedri lēma arī par atklātas vēstules sagatavošanu un izsūtīšanu LVM valdei un padomei, LVM darbiniekiem, Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai (ZM) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS). Vēstulē LMNA un AO LVM informēja par arodbiedrības bažām sakarā ar strauji virzītajām strukturālajām pārmaiņām LVM, izklāstīja šā brīža situāciju uzņēmumā, pamatojoties uz Darba likuma 11. pantu, pieprasīja skaidrot lēmumus, kas ietekmēs nodarbinātību uzņēmumā, kā arī aicināja LVM vadību uzsākt konstruktīvu un cieņpilnu sociālo dialogu ar AO LVM.
Pats galvenais – vēstulē tika uzdota virkne būtisku jautājumu, uz kuriem konstruktīvas atbildes pēc būtības un skaidrs rīcības plāns palīdzētu veidot darbiniekos pārliecību, ka pārmaiņas tiek izsvērti un mērķtiecīgi vadītas, mazinātu emocionālo nomāktību, nedrošību par nākotni, motivācijas trūkumu turpināt kvalitatīvi pildīt savus amata pienākumus, kā arī novērstu darbinieku bažas par to, ka mērķis personāla atlasei jaunajām struktūrām patiešām ir LVM darbības nepārtrauktība un procesu attīstība, efektivitātes paaugstināšana.
Arodbiedrības atklātajā vēstulē uzdotie jautājumi LVM vadībai:
• kāds ir pārmaiņu steidzamības pamatojums un kā tieši reforma uzlabos konkrētu procesu un uzņēmuma kopējo efektivitāti,
• kā tieši ir plānota katra darbinieka pāreja no esošas uz citu, jaunveidotu struktūru: pa soļiem un norādot termiņus,
• kā mainīsies LVM darbinieku skaits pēc reformas, cik amata vietas tiks samazinātas, cik darbiniekus plānots atlaist,
• ja plānota darbinieku skaita samazināšana, lūdzam skaidrot Darba likuma 104.pantā minētos neatliekamos pasākumus un izvērtējumu, kas pamato šo pasākumu tiešu sasaisti ar konkrētu skaitu konkrētu amatu darbinieku samazināšanu,
• pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēti darbinieku darba rezultāti, lai noteiktu Darba likuma 108.pantā minētās priekšrocības konkrētiem darbiniekiem turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā? Arodbiedrība vēlreiz uzsver, ka darbinieku izvērtēšana ir Darba likumā noteikts un regulēts darba devēja pienākums: likt darbiniekiem konkursa kārtībā pietiekties uz samazinātu darba vietu skaitu ir darba attiecību normatīvajam regulējumam neatbilstoši,
• kāds ir pamatojums rīkot ārējus konkursus, ja paralēli tiek samazināts darbinieku skaits,
• kas notiks ar darbiniekiem, uz kuru amata vietām (ar nebūtiski mainītu amata nosaukumu un faktiski nemainītu pienākumu loku) tika izsludināti konkursi un amatam apstiprināti jau citi darbinieki? Ja paredzēti darba līgumu uzteikumi, minēt konkrētus darba tiesisko attiecību regulējošu normatīvo aktu punktus, atbilstoši kuriem tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības,
• kas notiks ar darbiniekiem, kuru amata pienākumi ir sadalīti starp citiem amatiem,
• kāds ir spēkā esošo LVM darbības procesu pārmaiņu plāns: kā un kādos termiņos notiks procesu aktualizācija, lai nodrošinātu LVM darbības nepārtrauktību, lēmumu pieņemšanu un problēmsituāciju risināšanu periodā, kad jaunā struktūra ir apstiprināta, bet procesi un darbinieku amatu aprakstos un procesos noteiktā subordinācija vēl nav izmainīta.
Apzināta pretdarbība, pārkāpjot likumus
Diemžēl no LVM valdes puses ne konstruktīvas atbildes pēc būtības, ne skaidrs rīcības plāns nesekoja. Pēc atklātās vēstules saņemšanas LVM valde konstruktīvas sadarbības un sociālā dialoga vietā ir izvēlējusies pretdarbību. LMNA rīcībā ir informācija, ka notiek klaji arodbiedrības tiesību pārkāpumi, kas vērsti uz to, lai atturētu un iebiedētu LVM darbiniekus izmantot savas Satversmē garantētās pamattiesības iesaistīties arodbiedrībā.
Ar šīm darbībām LVM pārkāpj:
• Latvijas Republikas Satversmes 102. un 108. pantu, kas konstitucionālā līmenī aizsargā biedrību, tostarp arodbiedrību darbību;
• Latvijas Republikas Arodbiedrību likuma 4. pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibināt arodbiedrību un, ievērojot arodbiedrības statūtus, iestāties tajā, kā arī tiesības neiestāties arodbiedrībā, kā arī minētā likuma 6. panta 2. daļu, kas noteic, ka aizliegta jebkāda rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši kavēt arodbiedrību izveidošanu, funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu;
• Darba likuma 9. pantu, kas nosaka, ka aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Ja daba devējs darbiniekam ir radījis nelabvēlīgas sekas tādēļ, ka darbinieks iestājies arodbiedrībā, darbiniekam ir tiesības, pamatojoties uz Darba likuma 29. pantā noteikto, prasīt no darba devēja atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu.
Cerības uz konstruktīvu dialogu
Lai panāktu, ka tiek nodrošināts konstruktīvs trīspusējais sociālais dialogs, LMNA ar visu tās rīcībā esošo informāciju ir vērsusies pie LBAS, ZM, Valsts kontroles, Tiesībsarga, Valsts darba inspekcijas (VDI), PEFC meža apsaimniekošanas sertifikāta nacionālajiem un starptautiskajiem pārstāvjiem, kā arī informējusi Eiropas arodbiedrību organizāciju EFBWW, kas pārstāv būvniecības, kokapstrādes, mežsaimniecības un saistīto nozaru darbiniekus. Par norādītajiem darba tiesību pārkāpumiem VDI ir uzsācis administratīvo lietu, konflikta risināšanā ir iesaistījies Tiesībsargs, savukārt EFBWW nosūtījusi vēstuli ZM un LVM ar aicinājumu nekavējoties uzsākt sociālo dialogu.
“Šobrīd 24. marts ir noteikts kā datums, kad paredzēts visām iesaistītajām pusēm – AO LVM, LMNA, LABS, ZM un Tiesībsargam – beidzot sēsties pie sarunu galda. Ļoti ceram, ka LVM kā viens no vadošajiem meža nozares uzņēmumiem tomēr parādīs sevi kā uzticamu darba devēju un radušos situāciju izdosies atrisināt dialoga ceļā, panākot, ka darba tiesību pārkāpumi tiek novērsti un vairs neturpinās. LMNA labi apzinās, ka esošajos budžeta apstākļos, kad par nacionālo prioritāti liekama Latvijas drošība, valsts iestādēs un valsts īpašumā esošajos uzņēmumos nepieciešams nodrošināt pēc iespējas efektīvāku darbu un lieku izdevumu samazināšanu. Taču jebkuram optimizācijas procesam jānotiek atbilstoši Latvijas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot dara ņēmēju tiesības un cieņpilnu attieksmi,” uzsver Kristīne Rapa.