Šā gada 17. – 18. septembrī Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa “Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās” 3.4.2.2. pasākuma “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā” projekts „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr. 3.4.2.2/16/I/002). Vizītē Somijā, Helsinkos piedalījās LBAS eksperti Nataļja Preisa un Mārtiņš Svirskis
LMNA koordinatore Anete Kice, LAKRS koordinatore Dace Tarasova, LBNA koordinators Mārtiņš Dunskis un LSAB koordinatore Ineta Makare.
Divu dienu vizītes laikā tika pārrunāta un izzināta Somijas arodbiedrību pieredze koplīgumu un ģenerālvienošanos slēgšanā.
Pirmās dienas vizīte aizsākās ar tikšanos Rakensulitto – Somijas celtniecības nozares arodbiedrībā un tās priekšsēdētāju Matti Harjuniemi un Tapio Karri – Somijas celtniecības nozares darba devēju konfederācijas darba lietu direktoru.
Somijas celtniecības nozares arodbiedrība ir viena no ietekmīgākajām nozaru arodbiedrībām, tās biedriem ir plašs ieguvumu klāsts, kas atrunāts koplīgumā – īpašas atlaides degvielai, brīvdienu atpūtas izmitināšana, bezmakas juridiskā palīdzība darba strīdu gadījumos. Celtniecības nozares arodbiedrības biedri, kas pastavīgi dzīvo Somijā ir tiesīgi pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, bet tiem kas Somijā ir iebraukuši kā viesstrādnieki tiek veikta izmeklēšana vai var tikt piešķirts bezdarbnieku pabalsts un vai tie atbilst noteikumiem par Somijas sociālo nodrošinājumu un var pierādīt, ka pastavīgi dzīvo Somijā.
Somijas celtniecības nozares arodbiedrības biedri ir speciālisti, kas darbojās būvgaldniecībā, ēku būvniecībā, inženieri, ēku apdares speciālisti, būvniecības tehnologi un hidroizolāciju speciālisti.
Nozare saskarās ar to, ka valstī ir daudz mazo uzņēmumu, kuros nodarināti ne vairāk par pieciem darbiniekiem, neskatoties uz to ir noslēgta ģenerālvienošanās. Ģenerālvienošanās saturs Somijas celtniecības nozarē ir vienkāršs, tajā galvenokārt ir atrunāta nozares minimālā alga, darba nespējas lapa, veselības apdrošināšana darba drošība un aizsardzība, darba laiks, virsstundas. Virsstundu apmaksa noteikta par pirmajām divām stundām 50% apmērā un sākot no trešās virsstundas tiek apmaksātas 100% apmērā. Noslēgtās ģenereālvienošanās nonāk Labklājības Ministrijas pārraudzībā.
Somijas darba devēji sēžas pie pārrunu galda un paraksta ģenerālvienošanās, jo tas garantē darba mieru. Ja tomēr ir sarežģīta situācija un neizdodās nonākt pie kopējas vienošanās, tad arodbiedrības paziņo par iespējamu streiku, piemēram darbinieki atsakās strādāt virsstundas. Ja divu nedēļu laikā nesākas sarunas starp darba devēju un arodbiedrību piesaistot mediatoru, tad arodbiedrība sāk streiku.
Lai noslēgtu ģenerālvienošanos Somijā ir nepieciešamas 50% nodarbināto skaita pārklājums nozarē. Katru otro gadu ģenerālvienošanās tiek pārskatīta, process ilgst aptuveni četrus mēnešus. Ekspertu grupa, kas pārskata ģenerālvienošanos skaita ziņā katrai nozarei var būt atšķirīga, parasti tā sastāv no pieciem līdz piecpadsmit cilvēkiem no vienas puses. Darba devēji un arodbiedrība savā starpā vienojās par ģenerālvienošanās saturu, tad kad tā ir noslēgta tad oficiāli nav jāpublicē (piem., Latvijā ģenerālvienošanas tiek publicēta “Latvijas Vēstnesī”), arī nav nepieciešams apstiprinājums no valdības.
Somijā pirmā ģenerālvienošanās tika noslēgta 1910.gadā.
SAK centrālā Somijas arodbiedrību savienība. SAK – Viena no lielākajām un vecākajām Somijas arodbiedrību organizācijām, kura dibināta 1907.gadā apvieno 18 nozaru arodbiedrības 929 000 biedru.
Tikšanās notiek ar Ismo Kokko( koplīgumu pārrunu eksperts), Pekka Ristelä (ārējo sakaru koordinators), Jari Nilosaari(Teollisuusliitto – Somijas industriālās nozares arodbiedrība, Meža nozares pārstāvis), kā arī pārstāvis no, AKT(Transporta darbinieku arodbiedrība).
Pirmais koplīgums Somijā noslēgts 1896.gadā un tas bijis bukmeikeru koplīgums. Šajā laikā arodbiedrību biedru pārklājums valstī bijis 10%. 1918.gadā Somijā norisinājās cilvilkarš kā rezultātā darba devēji un arodbiedrības beidzot nonāca pie kopsaucēja, par savastarpēju sadarbību un koplīguma slēgšanu.
Mūsdienās Somijas SAK arodbiedrību konfederācija apvieno zilo apkaklīšu darba ņēmējus. Arodbiedrības biedru pārklājums šobrīd ir 70%. Koplīgumi ir noteikti somijas konstitūcijā un likums darbojās no 1947. gada. Tiesību akts tiek izstrādāts trīspusējās sadarbības pārrunās starp valdību darba devējiem un arodbiedrībām. Koplīgumos tiek noteikta darba samaksa, darba laiks, veselības apdrošināšana. Starp arodbiedrību un darba devēju pastāv stingri noteikumi par veselības apdrošināšanas pārvaldīšanu un finansēšanau, tā lai tiktu apdrošināts katrs darbinieks, arī pensionāri. Visus strīdus kas rodās saistībā ar koplīgumiem Somijā izskata Darba tiesās. Kopš 1995.gada būtiski samazinājies streiku skaits, tas skaidrojumas ar darbinieku pasivitāti, kā arī ar biedru skaitu kritumu. Pēdējais ievērojamākais streiks noticis 2005.gadā papīra ražošanas nozarē, kad tā pieteica streiku uz septiņām nedēļām.
Izaicinājumi ar kuriem šobrīd saskarās SAK:
- Valdība vājinājusi trīspusējās konsultācijas, no reālām sarunām uz vienpersoniskiem valdības
- lēmumiem.
- Valdība seko darba devēja interesēm, samazinot bezdarbnieku pabalstus, vājina darba drošību īpaši jaunajiem darbiniekiem.
- Darba devēji vēlās koplīguma pārrunas uzņēmuma līmenī (vai pat individuālas) atstājot darbiniekus vājākā pozīcijā.
Saskaroties ar strauju biedru skaita kritumu, Somijas Meža nozares arodbiedrība pirms gada ir apvienojusies ar industriālās nozares arodbiedrību un šobrīd kopējais biedru skaits visa industriālajā nozarē ir 219 066. Apvienošanās notikusi, lai kopīgiem spēkiem nozare būtu spēcīgāka un ietekmīgāka un lai labāk varētu aizstāvēt savus biedrus. Kopumā Industriālās nozares arodbiedrībā ir noslēgtas 33 ģenerālvienošanās, dažādos sektoros.
Otrās dienas vizīte notika Latvijas vēstniecībā Somijā, kur tikšanās laikā ar vēstnieci Našenieci tika pārrunāta LBAS pieredzes apmaiņas vizīte ar Somijas arodbiedrību, tās ieguvumi un par turpmākām sadarbības iespējām. Vēstniece uzsvēra, ka arī viņas prioritātes, izzinot Somijas un citu Eiropas savienības valstu attīstības līmeni sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, ir tuvināt tam Latviju.
Dienas gaitā LBAS eksperti un nozaru arodbiedrību koordinatori tikās ar Somijas telekomunikāciju un IT nozares PRO arodbiedrības pārstāvjiem.
PRO ir balto apkaklīšu arodbiedrība, kas apvieno Telekomunikāciju un IT nozarēs strādājošus profesionāļus ar augstāko izglītību. Nozarē ir 20 000 biedru un tajā ir noslēgtas 15 ģenerālvienošanās. Attiecībā uz biedru skaitu, arī PRO ir vērojams tā kritums. Lai veiksmīgāk organizētu jaunu biedru piesaisti, arodorganizāciju priekšsēdētājiem koplīgumā tiek noteiktas piemaksas par aktivitātiēm jaunu biedru iesaistīšanā arodbiedrībā.
Slēdzot Nozares koplīgumu tajā tiek noteiktas algu grupas, sadalot tās pēc noteiktiem kritērijiem, ņemot vērā kompetences un darba pienākumus. Par katru pienākumu tiek noteikts konkrēts punktu skaits, kurš tiek saskaitīts algu grupām. Tāpat tiek arī noteiktas piemaksas par darba pieredzi.
Darba devēju motivācija slēgt ģenerālvienošanās Somijā ir lai panāktu neveselīgas konkurences izskaušanu, algu līmeņu vienlīdzību nozarē, kas garantē darba mieru, un darbinieki nestreiko. Slēgt ģenerālvienošanos Somijā starp arodbiedrībām un darba devējiem jau daudzus gadus ir kā laba tradīcija.
Anete Kice
