10 – 12.februārī, Stokholmā, pieredzes apmaiņas vizītē Zviedrijas Meža nozares un poligrāfijas darbinieku arodbiedrībā (GS) viesojās Latvijas Meža nozares (LMNA) arod-biedrības delegācija un Lietuvas Meža nozares arodbiedrības (LMPF) delegācija. Vizītes mērķis bija izzināt Zviedru darba tirgus modeli, kā no-tiek sadarbība starp nozares reģionu arodorganizācijām, kā arī nozares koplīgumu slēgšanas pārrunu process, stratēģija un konfliktu risināšana.
Zviedrijas arodbiedrības šobrīd atrodas pārrunu procesa noslēguma fāzē, jo jaunie nozares koplīgumi tiek parakstīti 2020.gada 31.martā, līdz tam pārrunu procesam jābūt noslēgtam. Meža nozarē katra struktūra vada pārrunu procesu par sev aktuālajiem jautājumiem. Baltijas valstu Meža nozares arodbiedrību delegācijām bija iespēja tikties ar Meža darbinieku pārrunu procesa komisiju, kura atklāja, ka šobrīd karstākās pārrunas starp arodbiedrībām un darba devēju notiek ap to, lai ceļš uz darba vietu mežā (tas ir domāts, ceļš no bāzes stacijas mežā, līdz tehnikai) tiktu iekļauts darbinieka darba laikā. Šobrīd ir panākts kompromiss: meža darbinieku tehniku, novietot pie bāzes stacijas mežā. Meža darbinieku koplīgumā tiek runāts arī par algas palielinājumu. Arodbiedrības pieprasa pa-lielināt atalgojumus par 3%, darba devēji ir gatavi palielināt pa 1,4% – šajā brīdī nāk talkā mediācijas birojs, kurš noteiks gala palielinājuma procentu.
Zviedrijas arodbiedrības tradicionāli slēdz nozaru kop-līgumus, kuros katra nozare vienojās par minimālo algu, jo valstī nav noteikta vienota minimālā alga, tas dod iespēju sociālajiem partneriem pašiem brīvi vienoties par labāko variantu savā nozarē, bez valsts iejaukšanās. Zviedrijā uzsākot darba gaitas ir jābūt vērīgiem, jo, ja darba devējs nav parakstījis koplīgumu ar arodbiedrību, teorētiski var maksāt algu 0 kronu apmērā. Tas ir iemesls, kādēļ Zviedrijā 80% strādājošo ir arodbiedrības biedri. Koplīgums ar arodbiedrību nosaka arī darbinieka sociālās garantijas, veselības apdrošināšanu, kā arī arodbiedrības biedriem ir nodrošināts lielāks pabalsta apmērs bezdarba gadījumā.
GS uzskata, ka konkurencei jābūt starp uzņēmumiem, un tai jāattiecas uz kvalitāti un efektivitāti, nevis jārada algu samazināšana un apstākļu pasliktināšanās strādājošiem. GS un arī Zviedrijas arodbiedrības kopumā uzskata, ka darba devēji, kuri nevar atļauties maksāt nozares koplīgumā atrunāto minimālās algas apmēru saviem darbiniekiem, nav tiesīgi atrasties darba tirgū.
Daži jautājumi un atbildes par darbu meža nozarē Zviedrijā. (no GS informatīvā bukleta)
Cik pelna mežstrādnieks Zviedrijā?
Saskaņā ar arodbiedrības aprēķiniem mežstrādnieka vidējā darba alga ir apmēram 151(aptuveni 14,33 eiro stundā) kronas stundā jeb 26 000 (2466.86 eiro mēnesī) kronas mēnesī. Šī alga ir aprēķināta bez dažādām piemaksām un papildu atlīdzībām, piemēram, piemaksas par darbu ārpus darba laika, virsstundu atlīdzības utt. (Algas aprēķinātas, balstoties uz datiem, kas tiek iesniegti arodbiedrībai).
Kāda ir papildu atlīdzība par darbu ārpus darba laika? Papildu atlīdzība tiek izmaksāta, ja strādā citā laikā nekā no plkst. 06.30–17.00 darbdienās.
Papildu atlīdzība ir:
Darbdienās par laiku no plkst. 17.00 – 06.30: 37,53 kronas stundā (3,56 eiro stundā)
Sestdienās: 59,11 kronas stundā (5,61 eiro stundā)
Svētdienās, svētku dienās un oficiālās brīvdienās: 86,89 kronas stundā (8,24 eiro stundā).
Dažos uzņēmumos koplīgumā ir paredzētas augstākas atlīdzības likmes.
Kāda atlīdzība pienākas par virsstundu darbu? Par darbu virs ikdienas normālā darba laika pienākas atlīdzība 47,11 kronas stundā (4,47 eiro stundā). Par virsstundu darbu ārpus normālā darba laika tiek maksāta arī papildu atlīdzība.
Kas sedz ceļa izdevumus uz un no darba? Pirmkārt, darba devējs, taču, ja darba devējs un darba ņēmējs vienojas, ka darba ņēmējs izmantos savu automašīnu, darba devējam jāmaksā 30,00 (2,85 eiro) kronas par jūdzi + 1 krona (0,09 eiro) par jūdzi par katru līdzbraucēju.