Lai pievērstu uzmanību kvalitatīva darba nozīmei, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Frīdriha Eberta fondu 28. oktobrī ES mājā organizēja paneļdiskusiju Kvalitatīvs darbs, darbaspēka vajadzības un arodbiedrību loma. Diskusijā piedalījās Baiba Puķukalne, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja, Ruta Porniece, eksperte izglītības un sociālajos jautājumos, Dainis Lubarts, Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētājs, Aivis Dišlers, AS Augstsprieguma tīkls arodorganizācijas priekšsēdētājs. No LMNA puses diskusijā piedalījās Kārlis Bērziņš, AS Latvijas Finieris Iekārtu rūpnīcas arodorganizācijas biedrs, kā arī darba devēju pārstāve Anda Būmane, AS Latvijas Finieris Personāla attīstības dienesta direktore.
Diskusiju atklāja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, un tematiski ievadīja LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte Nataļja Mickeviča ar prezentāciju par kvalitatīvu darbu – tā jēdzienu un izpausmēm pasaulē, Eiropā un Latvijā, par nodarbinātības tendencēm, ieskaitot viltus pašnodarbinātību u.c. aspektus, kā arī arodbiedrību izaicinājumus – zemo ienākumu līmeni, darbaspēka izmaksu samazināšanu, pašnodarbinātību, mikro un mazajiem uzņēmumiem, zemo arodbiedrību pārstāvību.
Baiba Puķukalne, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja, piekrita LBAS ekspertes teiktajam par viltus pašnodarbināto un mikrouzņēmumu rašanās tendencēm un uzsvēra, ka aizvien populārāka kļūst nodarbināto darba laika neuzskaitīšana, proti, par sērgu kļūst tāda tendence, ka, piemēram, darba devējs pieņem darbā 40 darbiniekus un katru mēnesi uzskaita 3 darba stundas un arī nodokļus maksā no attiecīgās darba samaksas. Ja darbinieks šādi strādā ilgtermiņā, un viņam rodas vajadzība pēc darba nespējas lapas vai notiek nelaimes gadījums darbā – tikai tad viņš saprot, uz ko ir parakstījies. VDI pārstāve uzsvēra, ka šis būtu kopīgs darba lauks VDI un arodbiedrībām, nodarbojoties ar darbinieku izglītošanu. Vēl B. Puķukalne uzsvēra, ka aizvien biežāk VDI savos apsekojumos konstatē trešo valstu pilsoņu darbaspēka klātbūtni, un ir sastopami gadījumi, kad viņiem nav uzturēšanās atļaujas, darba atļaujas un darba līguma, un šādiem gadījumiem ir tendence pieaugt.
Diskusiju laikā Kārlis Bērziņš, kavējās pārdomās pie dažādu darba situāciju risināšanas psihoemocionālo fonu, kā arī pauda viedokli, ka tieši radošā brīvība darbiniekam rada vēl lielāku kreativitātes iespēju. Anda Būmane, AS Latvijas Finieris Personāla attīstības dienesta direktore, atzina, ka tie uzņēmēji, kas grib būt biznesā, domā par cienīgu darbu un darba vidi.
Anda Būmane arī akcentēja, ka no arodbiedrības uzņēmuma vadība sagaida būtībā tikai divas lietas – modras acis, – lai zinātu, kā darbinieki jūtas un ko vēlas, un lai par visiem nozīmīgiem jautājumiem, kas tiek apspriesti, tieši arodbiedrība, būtu runājusi ar visiem darbiniekiem.
Dainis Lubarts, Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētājs, uzsvēra lielākos izaicinājumus aviācijā, runājot tieši par kompāniju AirBaltic, – tas, pirmkārt, ir darba laiks, jo darba devēji cenšas darbiniekus nodarbināt aizvien vairāk, nerūpējoties ne par viņu ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, ne atpūtu, ne veselību. Ļoti liela un negatīva tendence ir pāriet uz aģentūru darbu, – AirBaltic aģentūra ir meitas kompānija, un no tās tiek īrēti darbinieki. AirBaltic ļoti izmanto t.s. līzētos darbiniekus, kad AirBaltic nosūta darbiniekus un lidmašīnas uz Vāciju vai Norvēģiju izpildīt darbus tur, bet ne ar turienes algu. Vēl AirBaltic ļoti praktizē, pieņemot darbiniekus uz noteiktu termiņu, piemēram, pusgadu, pamatojot to ar sezonas nepieciešamību, taču šāda nepieciešamība tiek realizēta visās sezonās. Šo problēmu, līdz šim nav bijis iespējams atrisināt ne ar VDI, ne tiesas palīdzību. Liela problēma ir arī ar atvaļinājumiem. Jauns izaicinājums aviācijā ir pay to fly, kas nozīmē, ka jaunajiem pilotiem, lai dabūtu darbu, par to ir jāsamaksā, un šie cilvēki noteikti neiebildīs ne par pārstrādātajām stundām, ne nakts darbu, lai gan strādā par minimālo algu – ap 400 eiro. D. Lubarts pauda, ka AirBaltic varētu būt ap 100 šādu pilotu, un tas raisa lielas bažas par lidojumu drošību. Likumi netiek ievēroti, un visu laiku ir jāvēršas VDI vai tiesā. Tiesās arodbiedrība uzvar, bet process, lai arī darba strīdu lietas ir prioritāras, visās instancēs kopā ir vismaz gadu vai pusotru gadu garš.
Aivis Dišlers, AS Augstsprieguma tīkls arodorganizācijas priekšsēdētājs, pastāstīja, ka viņš darbojas Enerģētikas nozares ekspertu padomē un ir pārliecinājies, ka, vaicājot pēc informācijas, neatsaucīgi ir ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji – var saņemt ļoti maz atbilžu, ko viņi gribētu redzēt tajā mirklī, kad audzēkņi beidz skolas un ienāk darba tirgū, un tas ir valstiskas nozīmes jautājums. A. Dišlers atzina no personiskās pieredzes, ka uzņēmumam, pieņemot darbā darbinieku, vēl ir jāiegulda vismaz 5 gadi, lai darbinieks būtu gatavs pilnvērtīgi strādāt. Tātad, tas nozīmē ieguldīt daudz resursu, un atliek mazāk, ko ieguldīt kvalitatīvas darbavietas nodrošināšanā.