Arodorganizācijas “Latvijas valsts meži” priekšsēdētāja Dace Rumpe piedalījusies ETUI (The European Trade Union Institute) rīkotajā starptautiskajā seminārā “Green Job Transition” Florencē. Seminārs, kas notika no 10.-12.jūnijam, pulcēja dažādu nozaru arodbiedrību pārstāvjus no Itālijas, Spānijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas, Polijas un Slovākijas.
Piedāvājam iepazīties ar Daces atziņām no semināra – tā ir vērtīga Eiropas pieredze, ko ņemt vērā arodbiedrības darbā Latvijā. Raksts publicēts divās daļās un šajā rakstā lasi:
- Sociālais dialogs Latvijā un Eiropā;
- Kas ir “Zaļā pāreja” un kā tai būtu jānotiek ETUI ieskatā;
- Zaļā pāreja – riski un iespējas. Arodbiedrību loma darbinieku sociālajā aizsardzībā.
Seminārā tika analizēti zaļās pārejas izaicinājumi un iespējas tādās nozarēs kā enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Īpaša uzmanība tika pievērsta darba kvalitātei, izmantojot Eiropas Darba kvalitātes indeksu (JQI), un tam, lai jaunās “zaļās” darbavietas būtu ilgtspējīgas un sociāli taisnīgas.
Tika uzsvērta arodbiedrību un sociālā dialoga loma taisnīgas pārejas nodrošināšanā, apskatīti arodbiedrību labās prakses piemēri un ES instrumenti, tostarp Just Transition Fund. Tika vērtēti arī darba vides riski klimata pārmaiņu kontekstā.
Sociālais dialogs pārmaiņu priekšā: LVM pieredze un Eiropas mācības
Par pieredzi Dace stāsta: “Semināram pieteicos intuitīvi, nojaušot tēmas nozīmīgumu turpmākajā arodbiedrības darbā, sasaistot zaļo pāreju ar strukturālajām pārmaiņām manā darba vietā – AS “Latvijas valsts meži” (LVM). Arodorganizācija uzņēmumā nodibinājās tikai pirms sešiem mēnešiem — pirmo reizi uzņēmuma 25 gadu pastāvēšanas laikā — kā Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) struktūrvienība.
ETUI semināru apmeklēju saspringtā laikā: darbinieku skaita mazināšana, biedru neapmierinātība ar vadības pieņemtajiem lēmumiem un krasi atšķirīgs skatījums starp LVM vadību un LMNA uz sociālo dialogu, darbinieku tiesībām un pārmaiņu vadības pieeju. LVM valde kā strukturālo izmaiņu iemeslu norāda Zemkopības ministrijas kā akcionāra “gaidu vēstulē” izvirzītās prasības. Šī vēstule fokusējas uz klimatiskajiem, vides un ekonomiskajiem mērķiem. Darbinieki tajā aplūkoti kā optimizējams “cilvēkresurss” – bez konkrētiem mehānismiem viņu sociālās aizsardzības, pārkvalifikācijas vai profesionālās attīstības nodrošināšanai. Tas liek uzdot jautājumu: kādēļ šajos plānos nav iekļauts taisnīgas pārejas sociālais aspekts?”
“Dalība ETUI seminārā paplašināja redzējumu un stiprināja pārliecību par arodbiedrības iespējām un nozīmi. Tā palīdzēja skaidrāk formulēt iespējamos rīcības virzienus, kas arī Latvijā ļautu pāreju uz zaļo ekonomiku izmantot kā iespēju padarīt darba tirgu taisnīgāku, drošāku un noturīgāku. “
Kā būtu jānotiek zaļajai pārejai ETUI ieskatā?
Dace skaidro, ka “Zaļā pāreja” ir process, kurā sabiedrība un ekonomika virzās uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu attīstību. ETUI un arodbiedrības uzsver, ka pārejai jābūt taisnīgai, nodrošinot, ka darbinieki nav vien zaudētāji, bet gan aktīvi dalībnieki un ieguvēji. Šo mērķu atbalstam ETUI izstrādāja Eiropas Darba kvalitātes indeksu (JQI). Seminārā ETUI pētnieks Franklins Kimbimbi izskaidroja JQI sešas dimensijas: ienākumu kvalitāti, darba drošību, darba un brīvā laika līdzsvaru, darba apstākļus, prasmju attīstību un kolektīvo pārstāvniecību; un indeksa pielietojumu darba kvalitātes novērtēšanai un salīdzināšanai visā ES.
Zaļā pāreja – riski un iespējas
Zaļā pāreja maina darba tirgu, veidojot jaunas un likvidējot esošās darba vietas, īpaši piesārņojošajos sektoros, piemēram, fosilā enerģija, transports, metālapstrāde, tradicionālā lauksaimniecība. ETU eksperts Manuels González Béthencourt skaidroja zaļo nozaru potenciālu jaunu darba vietu radīšanai. Saskaņā ar ILO datiem, par katru zaudēto darba vietu līdz 2030. gadam radīšoties četras jaunas tādos sektoros kā energoefektivitāte, atjaunojamā enerģija, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, aprites ekonomika un elektromobilitāte.
Eksperts īpaši uzsvēra pāreju kā iespēju uzlabot darbu kvalitāti un arodbiedrību lomas un iesaistes nozīmīgumu – ja vienlaikus notiek vides investīcijas un sociālais dialogs, pāreja var veidot miljoniem jaunu darba vietu visā pasaulē.
Seminārā diskutējām par to, ka zaļā pāreja paver jaunas iespējas, bet ne visas valstis un uzņēmumi vienlīdz labi spēj tās izmantot. No diskusijas izrietēja, ka arodbiedrību līdzdalība visos līmeņos ir priekšnosacījums taisnīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai pārejai. Jo plašāka pārstāvniecība un augstāks koplīgumu pārklājums, jo lielākas iespējas to panākt.
Zaļās pārejas radītie sociālie riski un tos pastiprinoši faktori:
- Darba vietu zudums un nestabilitāte. Pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku tiek slēgtas stabilas, labi apmaksātas darbavietas piesārņojošos (“brūnajos”) sektoros, kur tradicionāli ir augsta arodbiedrību pārstāvniecība. Jaunizveidotās “zaļās” darbavietas bieži vien ir zemāk apmaksātas, nepastāvīgas un ar ierobežotu sociālo aizsardzību. OECD aplēses liecina, ka ienākumi var samazināties par 36 % sešu gadu laikā pēc pārejas no “brūnās” uz “zaļo” nodarbinātību.
- Sociālās un reģionālās nevienlīdzības padziļināšanās. Zaļās pārejas negatīvās sekas smagāk skar lauku un industriālos reģionus, zemu kvalificētus strādniekus, sievietes, sezonas darbiniekus un noteiktas vecuma grupas
- Darba aizsardzības riski. Klimata pārmaiņu radītie apdraudējumi, piemēram, karstuma viļņi, UV starojums, jaunu infekciju izplatība, kā arī psihosociālās sekas, tostarp stress un izdegšana, būtiski ietekmē darbinieku veselību un darba drošību.
- Prasmju neatbilstība un pārkvalifikācijas trūkums. Uzņēmumi un izglītības iestādes nespēj pietiekami ātri pielāgoties straujajām pārmaiņām, radot t.s. “pudeles kakla efektu”. Trūkst pārkvalifikācijas iespēju un atbilstošu izglītības programmu, kas kavē darbinieku sagatavošanu “zaļajām” profesijām un palielina bezdarba risku.
- Politiskās gribas un kapacitātes trūkums. Eiropas Savienības, valstu un uzņēmumu līmenī bieži nav skaidras un saskaņotas ilgtermiņa stratēģijas, kā nodrošināt darbinieku pārkvalifikāciju un taisnīgu pāreju.
- Vāja arodbiedrību iesaiste, imitēts sociālais dialogs. Daudzviet arodbiedrības un darbinieki netiek laikus iesaistītas pārmaiņu plānošanā. Koplīgumos trūkst “zaļās pārejas” klauzulu. Valstīs ar zemu koplīguma pārklājumu un vāju darbinieku pārstāvību uzņēmumos būtiski palielinās riski, ka zaļā pāreja nenotiek taisnīgi. Gan valsts, gan uzņēmumu līmenī sociālais dialogs bieži ir formāls vai tiek kavēts izpratnes trūkuma dēļ par arodbiedrību lomu, un bažu dēļ no tās prasībām.
Seminārā tika ne vien identificēti galvenie zaļās pārejas radītie riski darbiniekiem un sociālajai aizsardzībai, bet arī analizētas arodbiedrību stratēģijas šo risku pārvarēšanai. Tika apskatīti dažādu ES valstu labās prakses piemēri, kuros taisnīga pāreja tiek nodrošināta ar reģionāliem attīstības plāniem, pārkvalifikācijas iespējām, kolektīvajiem līgumiem un arodbiedrību aktīvu iesaisti politikas veidošanā. Tādējādi seminārs deva iespēju ne tikai apzināt problēmas, bet arī meklēt risinājumus un iedvesmoties no citu valstu arodbiedrību pieredzes.
Liels paldies Dacei Rumpei par plašo atskatu un atziņām! Lasi otro daļu šeit: https://lmna.lv/lidzatbildigs-parmainu-virzitajs-arodbiedribu-stasti-eiropa-2-dala/