18. un 19. februārī, Briselē, Latvijas Brīvo arod-biedrības savienības delegācija – priekšsēdētājs Egils Baldzēns un vairāki LBAS dalīborganizāciju vadītāji (arī LMNA priekšsēdētāja Inguna Siņica) piedalījās ETUI mācībās par arodbiedrību atjaunošanu Baltijas reģionā. Seminārā piedalījās arī Lietuvas, Igaunijas un Polijas arodbiedrību aktīvisti.
Mācībās dalībnieki diskutēja par arodbiedrību ideju – kā tā mainījusies gadu gaitā, kādi ir veiksmīgas organizācijas pārvaldes pīlāri un, kas veicina mūsos pretestību pārmaiņām. “Lai saprastu, kā jāmainās, jāidentificē, kas sāp.” Arodbiedrību biedru skaits krītas visās valstīs.
Pirmajā dienā tika veikta SVID analīze Baltijas arodbiedrību struktūrām. Semināra dalībnieku kopējās diskusijās SWID analīzē tika apkopotas un izvērtētas Baltijas valstu arodbiedrību
- Stiprās puses: Kompetence darba likumos, kā arī veselība un drošība; AO tiesības tiek garantētas likumos; Likums garantē sociālo dialogu; Sociālie partneri ir noteikti likumos; Aizliegums atlaist arodbiedrības biedru bez arodbiedrības piekrišanas (tikai Latvijā); Sadarbība starp arodbiedrību tīkliem; Apmācības biedriem; Ātra reakcija uz darbinieku problēmām; Pieredze un eksperti; Ietekme uz likumdošanu un politikas veidošanu; Solidaritāte; AO biedriem juridiskā pārstāvība; Līdzekļu piesaistīšana un apdrošināšana, u.t.t.
- Vājās puses: pasīva AO vadītāju domāšana; AO vecākas paaudzes bloķē jaunākās paaudzes un baidās no pārmaiņām; zema pašapziņa; vāja ietekme politiskā līmenī; AO dalības samazināšanās; AO struktūra nav piemērota uzņēmuma arhitektūrai; grūtības atrast AO vadītājus; pastāvīga PR trūkums: trūkst AO idejas “pārdevēji”; nav darbā pieņemšanas un organizēšanas stratēģiju; bailes no darba devēja; arodbiedrību sadrumstalotība; kompetences trūkums; slikta iekšējā komunikācija, u.t.t.
- Tika ieskicētas arodbiedrību Iespējas: PR uzlabošana; aktīva darbība sociālajos medijos; nozaru koplīgumi; sadarbība ar pašvaldībām; izmantot ESF resursus; FES un citus fondus; pārrobežu sadarbība; aktīva līdzdalība likumdošanas procesā; Baltijas arodbiedrību institūts kā ideju laboratorija arodbiedrību kompetences paaugstināšanai, tostarp sarunām ar darba devējiem; AO organizē izglītojošus kursus par darba tiesībām un darba drošību vispārējās izglītības un arodskolās sadarbība ar darba devējiem; arodbiedrības biedru izglītošana; trīspusēja sadarbība ar darba devējiem, valsts un nozaru līmenī; tiešs kontakts ar potenciālajiem biedriem; jauno tehnoloģiju un digitalizācijas izmantošana; arodbiedrību sadarbība valsts līmenī; AO vadītāju domāšanas maiņa, u.t.t.
- Tika pārrunāti arī iespējamie arodbiedrību Draudi.
Semināra otrajā dienā dalībnieki pārrunāja iepriekšējās dienas veikumu. Par galveno problēmu visi atzina, ka vēl joprojām līdz darbiniekiem (sabiedrībai) nenonāk informācija par arodbiedrību darbu. Arodbiedrībām trūkst cilvēku resursu, gan finanšu līdzekļu, lai organizētu pasākumus ārpus organizācijas, lai tiktos ar cilvēkiem.
Kā atdzīvināt un stiprināt arodbiedrības? Kādas metodes būtu visefektīvākās?
Lielākais darbs arodbiedrībām veicams ar uzņēmumos jau esošajām arodorganizācijām un to biedriem, jo vislabāk jaunus biedrus piesaistīt ir tieši šajā līmenī. Svarīgi, cik daudz biedru stāv aiz muguras, tam ir noteicošā loma pārrunās par uzņēmuma koplīguma slēgšanu. Arodbiedrības spēks ir biedru skaitā. Ja nav biedru atbalsta, tad ir grūti panākt labus rezultātus.
Savukārt runājot par jauniešu iesaisti arodbiedrībās, daudz kas paveicams pirms tie uzsāk darba gaitas. Viena no idejām ir doties uz mācību iestādēm, uzrunājot un stāstot par arodbiedrībām, ka tās darbojas cilvēku labā, informējot par būtiskāko darba tiesību un darba drošības jomā. Svarīgi ir arī ar dažādo sociālo mēdiju palīdzību mainīt arodbiedrības tēlu, jo nevienam nav noslēpums, ka arodbiedrības vēl joprojām saista ar pagātni, ar iepriekšējo valsts iekārtas sistēmu.
Labs instruments, lai sasniegtu un uzrunātu sabiedrību, ir organizēt ar nelieliem finanšu izdevumiem informatīvus pasākumus, akcijas, izstādes, izvietojot reklāmas pilsētvidē, vietās, kur pulcējas cilvēki no darba brīvajā laikā.
Katra informācija, katra komunikācija ir no svara.