27.-29. oktobrī Igaunijā notika 18. Baltijas arodbiedrību jauniešu forums, kurā piedalījās arodbiedrību jaunieši no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Foruma mērķis bija apzināt Baltijas valstu problēmas darba tirgū. Kādēļ arodbiedrība nav populāra jauniešu vidū? Kā darba tirgu ietekmēs digitalizācija? Tika runāts par nodokļu sistēmu un par to ko jaunieši domā par nodokļiem un pensijām.
Forumā no Latvijas piedalījās LBAS dalīborganizāciju arodbiedrību jaunieši: Anete Kice (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība), Mārtiņš Svirskis (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība), Kārlis Bērziņš (Latvijas Meža nozaru arodbiedrība), Mārtiņš Mertens (Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība), Juris Aksels Cīrulis (Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība).
Forumu ar uzrunu atklāja Igaunijas arodbiedrību konfederācijas (EAKL) jauniešu padomes prezidents Risto Raud-kivi.
A. KICES (LMNA) atskats foruma norisē: Baltijas valstu jaunie arodbiedrību līderi meklēja risinājumus un dalījās pieredzē. Kādēļ arodbiedrības nav populāras jauniešu vidū un kā piesaistīt jauniešus arodbiedrībām. Darbs noritēja grupās, kurās jauniešiem bija iespējas izteikties par savām idejām un vēlāk katra grupa prezentēja savas idejas.
Kopumā ir daudz un dažādi iemesli, kā-dēļ jaunieši neiesaistās arodbiedrībās. Galvenokārt tas ir informācijas trūkums par arodbiedrībām un par to ko tās piedāvā
Kādu atbalstu var sniegt. Tika minēts arī tas, ka tās ir mentalitātes problēmas. Jaunieši bieži maina darbu. Arodbiedrības asociējās ar kaut ko senu – Padomju Savienību. Kā vienu no risinājumiem, kā piesaistīt jauniešus arodbiedrībām, jaunieši norādīja, ka par arodbiedrībām jāsāk runāt jau skolās. Ar mediju palīdzību būtu nepieciešams radīt pozitīvu attieksmi pret arodbiedrībām. Organizēt vairāk pasākumu (piedalīties izstādēs, 1. maija pasākumos). Pats galvenais secinājums – Baltijas valstīm jāturpina turēties kopā, jo kopā esam spēcīgāki.
Forums turpinājās par tēmu – Digitalizācija. Kā tas ietekmēs darba tirgu? Baltijas valstu arodbiedrību jaunieši darba grupās strādāja pie šī jautājuma. Secinājumi dažādi. Digitalizācija kaut kādā mērā dos iespēju paaugstināt kvalifikāciju. Mainīsies darba platformas, bet tā ietekmēs arī vecāka gada gājuma cilvēkus, kuri nevarēs pārkvalificēties. Tādā veidā iz-krītot no darba tirgus. Pie problēmām tika minēts arī nodokļu nomaksas problēmas, datu noplūde, algu līmeņa samazināšanās.
Pirmās dienas noslēdzošā tēma bija par nodokļu sistēmu un pensijām, kurā ieskatu sniedza Igaunijas arodbiedrību konfederācijas (EAKL) prezidents Peep Peterson.
Otrā Baltijas foruma diena tika veltīta sarunām par nodokļiem un pensijām, ko jaunieši par to domā. Šoreiz foruma dalībnieki tika sadalīti divās lielās grupās. Vienai no tām bija jāargumentē, kāpēc nodokļi ir jāmaksā, bet otrai grupai bija jāpamato, kādēļ tos nevajadzētu maksāt.
Baltijas arodbiedrību jauniešu forums noslēdzās ar domām par nākamo forumu, kurš norisināsies Latvijā 2018. gada rudenī. Vienojoties par to, ka nepieciešamības gadījumā valstis sadarbosies, organizējot šo forumu.
Jo īpaši vēlos uzsvērt, ka Eiropā ļoti pozitīvi vērtē Baltijas jauniešu forumu, sakot, ka tas ir unikāls pasākums, jo citas Eiropas valstis šādu praksi nepiekopj.
