Nākotnes mežs: zināšanas, ilgtspēja un dialogs
17.-18.septembrī Latvijas Meža nozares arodbiedrība (LMNA) un Eiropas Būvniecības un Mežsaimniecības nozares arodbiedrību federācija (EFBWW) rīkoja starptautisku semināru “Nākotnes mežs: bruģējot ceļu uz oglekļa neitralitāti ES, izmantojot ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi un aprites produktus no koksnes“. Seminārs Rīgā pulcēja dalībniekus no kopumā 10 valstīm, tostarp Beļģijas, Francijas, Zviedrijas, Somijas un citām Eiropas valstīm, lai kopīgi apspriestu aktuālās nozares tēmas, iepazīstinātu viesus ar Latvijas izaicinājumiem un rastu vienotus, starptautiskus risinājumus nākotnes meža ilgtspējai.
Šis notikums bija spilgts apliecinājums tam, ka ilgtspējīga mežsaimniecība un kokapstrāde nav iedomājama bez ciešas sadarbības, zināšanām un sociālā dialoga, kas ir pamatā arī nozares profesionāļu un arodbiedrību sadarbībai Eiropas līmenī.
Mežs un kokapstrāde — vienota sistēma un globāli izaicinājumi
Semināra atklāšanā Āris Jansons (Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, Dr.silv.) uzsvēra, ka Latvijas meža nozare ir jāaplūko kā vienota, savstarpēji saistīta sistēma, kas apvieno mežsaimniecību un koksnes pārstrādi. Jansons pievērsa uzmanību nozares izšķirošajai lomai valsts ekonomiskajā noturībā, nodarbinātībā un eksportā. Meža nozare, kas veido aptuveni 20% no Latvijas kopējās eksporta vērtības, ir ne tikai nodrošinājusi valsts ekonomikas stabilitāti un atveseļošanos iepriekšējos periodos, bet ir arī tās nozīmīgs pamats šodien un nākotnē.
Runātājs pauda pārliecību, ka Eiropa, jo īpaši tās ziemeļu un centrālā daļa, var nodrošināt pati sevi ar koksni, esot par uzticamu un ilgtspējīgu resursu avotu visam kontinentam. Tas ir īpaši būtiski laikā, kad mums jādomā ne tikai par klimata pārmaiņu seku mazināšanu, bet arī par konsekventu pāreju no fosilajiem uz atjaunīgajiem dabas resursiem. Vienlaicīgi viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka straujas klimata pārmaiņas palielinās dabas katastrofu, piemēram, vētru risku, un tam nepieciešams pielāgot mežsaimniecības praksi, kas savukārt balstās zinošā, prasmīgā darbaspēkā. Jansons aicināja uz dialogu un pārdomātu Eiropas meža politiku, kas veicina produktivitāti un bioekonomikas attīstību, nevis aprobežojas ar ierobežojošiem pasākumiem un birokrātiskiem dokumentiem.
Tāpat tika uzsvērts, cik nozīmīga ir meža nozares loma nodarbinātības nodrošināšanā reģionos. Diemžēl, runājot par jauniešiem, motivācija strādāt meža nozarē krītas, ja sabiedrībā tiek kultivēta necieņa pret esošajiem un līdz ar to arī topošajiem speciālistiem. Motivācija jaunajai paaudzē aug, ja ir apziņa, ka darbs ir vērtīgs un kalpo kādam labākam mērķim. Tas ir būtisks jautājums par veselīgas un objektīvas attieksmes veidošanu sabiedrībā pret meža nozari.
Francijas pārstāvis Bruno Bothua dalījās ar līdzīgām pārdomām no savas valsts skatpunkta. Viņš uzsvēra, ka mūsdienās daudzi nozares nodarbinātības izaicinājumi ir tieši saistīti ar klimata pārmaiņām. Lai risinātu šīs problēmas, nepieciešams skaidrs redzējums, konkrēti mērķi un vīzija par valsts attīstību. Bothua atzīmēja, ka Francijā, kur meži vienādās daļās pieder valstij un privātīpašniekiem, ir liels pieprasījums pēc ilgtspējīgiem koksnes materiāliem, kas nākotnē tikai pieaugs. Ikviens, kas strādā šajā nozarē, jānodrošina ar pienācīgiem darba apstākļiem, tā vairojot jauniešu motivāciju un vēlmi apgūt ar kokapstrādi saistītās specialitātes. Jāatzīmē, ka diskusijā tika vairākkārt akcentēta darba drošības un labklājības korelācija visā Eiropā.
Kristīne Rapa, LMNA priekšsēdētāja, uzsvēra: “Klimata pārmaiņas nozīmē darbu arvien grūtākos apstākļos – tostarp karstumu, vētru radītus draudus. Mūsu kā arodbiedrības galvenais uzdevums ir panākt, ka ikviens meža nozares darbinieks saņem ne tikai pienācīgu atalgojumu, bet arī jūtas cienīts un drošs. Investīcijas darbinieku labsajūtā nav izdevumi, tas ir priekšnoteikums nozares ilgtspējai.“
Sertifikācija – instruments darba tiesību aizsardzībai
Seminārā Jānis Švirksts, “STEP UP Certification” dibinātājs, Latvijas mežu sertifikācijas padomes sertifikācijas eksperts, iepazīstināja ārvalstu pārstāvjus ar meža sertifikācijas lomu Latvijā. Viņš skaidroja, ka brīvprātīgie instrumenti, piemēram, PEFC un FSC sertifikācija, kalpo ne tikai vides, bet arī sociāli atbildīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai.
Švirksts uzsvēra, ka sertifikācijas shēmas ietver prasības, kas tieši attiecas uz darba tiesībām un darba drošību. Piemēram, PEFC standarts nosaka, ka meža apsaimniekotājs nedrīkst pārkāpt darbinieku tiesības dibināt un iestāties arodbiedrībās un citās pašu izvēlētās organizācijās. Sertifikācija paredz prasību, ka vidējai algai jābūt vismaz 80% apmērā no nozares vidējā atalgojuma. Viņš norādīja, ka arodbiedrību iesaiste standartu izstrādē un konsultāciju procesos ir būtiska, lai darbinieku tiesības netiktu pazaudētas.
Latvijas Finieris: Investīcijas cilvēkos, tehnoloģijās un nākotnē
Koncerna “Latvijas Finieris” attīstības projektu vadītājs Gatis Ķepītis dalījās pieredzes stāstā, kā uzņēmums veido nākotnes mežu, investējot cilvēkos un tehnoloģijās. Viņš izcēla “vērtības radīšanas” koncepciju, norādot, ka tā aptver ne tikai finanšu rādītājus, bet arī cilvēkkapitāla milzīgo lomu uz servisa pakalpojumiem orientētā eksportā. Ķepītis akcentēja, ka ieguldījumi darbinieku labsajūtā un zināšanās ir uzņēmuma attīstības plānošanas neatņemama sastāvdaļa. Viņš uzsvēra, ka uzņēmuma augstā pievienotā vērtība uz vienu darbinieku pierāda, ka tehnoloģiju un cilvēku prasmju apvienojums ir pareizais ceļš.
“Latvijas Finieris” radītā pievienotā vērtība uz vienu darbinieku ir 60 000–70 000 eiro gadā, kas ir gandrīz divas reizes vairāk par valsts vidējo rādītāju. Tas apliecina, ka ieguldījumi darbinieku labklājībā un prasmēs ir ilgtspējas priekšnoteikums.
Nākotne ir dialogā un sadarbībā
Seminārs skaidri parādīja, ka meža nozares nākotne ir atkarīga no tā, cik līdzsvaroti tiks ņemtas vērā dažādu pušu – valsts, uzņēmēju, vides aizstāvju un darbinieku – intereses. Mežsaimniecībā un kokapstrādē jābalansē ne tikai ekonomiskie un vides aspekti, bet vienlīdz būtiski ir arī sociālie mērķi, ietekme uz nodarbinātību un strādājošo labbūtība kā tāda.
Skaidrs, ka normatīvie regulējumi un ap tiem virmojošās diskusijas skar ne tikai meža nozares un vides organizāciju intereses, bet arī veido nozares reputāciju sabiedrībā, un līdz ar to atstāj tiešu ietekmi uz darbinieku motivāciju strādāt nozarē. Lai saglabātu vēlmi nozarē strādāt, ir būtiski panākt līdzsvaru, kas atrodams atklātā, iekļaujošā sociālajā dialogā, kur vienlīdz svarīga balss ir gan politikas veidotājiem, gan dareba devējiem, gan arodbiedrībai un darba ņēmējiem.
Semināra diskusiju laikā izgaismojās fakts, ka līdzīgi izaicinājumi ir arī citur Eiropā – darbaspēka motivācija, klimata pārmaiņu ietekme uz darba drošību un aicinājums pēc pārdomātas, stabilā koksnes resursu pieejamībā balstītas meža politikas. LMNA pārstāvji ir īpaši gandarīti sadzirdēt no dažādām iesaistītajām pusēm izskanējošo pārliecību par nepieciešamību investēt cilvēkkapitālā. Tas rāda gan valstiskā, gan uzņēmumu līmenī, ka mēs visi tiecamies pēc viena – ilgtspējīgas, sociāli atbildīgas un konkurētspējīgas nozares.
Protams, Eiropas valstu starpā nav un nevar būt vienas atbildes, kas derētu visiem. Risinājumi meklējami nepārtrauktā nacionāla līmeņa dialogā, starptautiskā domu apmaiņā un kopīgā redzējumā par atjaunīgos resursos balstītu nākotni. Tikai tā mēs varēsim pārliecināti virzīties uz priekšu arī Eiropas zaļās vienošanās kontekstā, nodrošinot, ka meži ne tikai pilda bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus, bet arī nodrošina darbu cilvēkiem, gādā par atjaunīgo koksnes resursu pieejamību pakāpeniskā pārejā prom no naftas un gāzes, kā arī kalpo par paraugu ilgtspējīgai attīstībai visā pasaulē.
