Pirms 35 gadiem, 1990. gada 7. aprīlī notika Meža, papīra un kokapstrādāšanas rūpniecības strādnieku arodbiedrības kārtējais republikāniskais kongress – pēdējais, kad Latvija vēl formāli bija PSRS sastāvā. Tolaik jau aktīvi darbojās Tautas fronte un gaisā virmoja Atmodas vēji, tāpēc kongresā tika pieņemts lēmums pārveidot organizāciju par Latvijas Meža nozaru arodu biedrību un uzskatīt, ka tai ar šo brīdi PSRS arodbiedrību un nozares arodbiedrības Centrālās komitejas statūti vairs nav saistoši.
Atzīmējot šī vēsturiskā notikuma 35. gadadienu, 2025. gada 7. aprīlī Rīgas sv.Alberta Romas katoļu baznīcā atkaliesvētīts Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) karogs. Svinīgajā notikumā piedalījās LMNA vadība, kā arī pārstāvji no AS “Latvijas Finieris” un Valsts meža dienesta arodorganizācijām, bet karogu Latvijas valsts himnas pavadībā pie altāra nesa Aivars Sīmansons – ilggadējs arodbiedrības aktīvists un viens no agrākajiem LMNA priekšsēdētājiem (2010. – 2017.).
“Pirmo reizi LMNA karogs tika iesvētīts 1998. gada maijā, LMNA 3. kongresā. Toreiz karogu nesa vecākais kongresa delegāts Jānis Zauka,” stāsta LMNA priekšsēdētāja Kristīne Rapa. “Šobrīd ir trauksmains laiks gan LMNA, gan meža nozarei, Latvijai un pasaulei kopumā. Esmu pārliecināta, ka šādam simboliskam aktam ir liela nozīme, lai vairotu pozitīvo un iedvesmotu cilvēkus rīcībai, kas vērsta uz kopīgo labumu. Teorija, saskaņā ar kuru ekonomiskās darbības vienīgais likums un galamērķis ir peļņa, nav morāli pieņemama. Baznīcas sociālās mācības pamatā atrodamas atziņas, kuras ir saprotamas un pieņemamas visiem: cilvēka cieņa un tiesības, taisnība un miers, darbs un ekonomika, individuālais un kopējais labums. Tā iestājas par cilvēcību un brālību sociālā dzīvē.”
Jāatzīmē, ka LMNA karogs ir organizācijas simbols, kur katrai zīmei ir sava nozīme. LMNA karoga krāsu proporcija ir identiska Latvijas republikas karogam, tikai sarkanās krāsas vietā ir zaļa, bet uz karoga baltās joslas izšūta arodbiedrības devīze: “SPĒKS VIENĪBĀ”. Karoga centrā izvietots LMNA zīmols – četru eglīšu kontūras auseklīša formā.
Senākie karogi Latvijas teritorijā ir saglabāti Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Vecākais pirmās Latvijas brīvvalsts arodbiedrības karogs datēts ar 1923. gadu, savukārt 1935. gada vēstures avotos pieminēti 42 dažādu arodbiedrību karogi.
