KOPĀ PANĀKSIM VAIRĀK!
Iestājamies par mūsu ekonomiskajām, sociālajām un profesionālajām tiesībām un interesēm.
KOPĀ PANĀKSIM VAIRĀK!
Iestājamies par mūsu ekonomiskajām, sociālajām un profesionālajām tiesībām un interesēm.

2850 biedri

LMNA šobrīd apvieno vairāk nekā 7% no darba ņēmējiem Latvijas meža un saistītajās nozarēs. Pievienojies arī Tu!

29 arodorganizācijas

Apvienojoties arodorganizācijā, biedri iegūst spēcīgāku balsi sarunās ar darba devēju par savu tiesību aizstāvību.

Koplīgumi 96% biedru

Mūsu biedru intereses aizstāv četri spēcīgi koplīgumi – sociālā dialoga rezultāts, kas veicina ikviena darbinieka labbūtību.

6. lielākā arodbiedrība

Pēc biedru skaita esam sestā lielākā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dalīborganizācija. Spēks – vienībā!

LMNA pārvaldes struktūra

Kongress

LMNA augstākā institūcija, kas reizi piecos gados lemj par būtiskākajiem darbības jautājumiem. Kongresa delegātus ievēlē no visām arodorganizācijām.

Padome

Lēmējinstitūcija, kas darbojas LMNA kongresu starplaikos. Veido visu arodorganizāciju un patstāvīgo vienību priekšsēdētāji, kā arī LMNA priekšsēdētājs(ja) un vietnieki.

Valde

Vada arodbiedrības darbu LMNA padomes starplaikā. Valde sastāv no pieciem locekļiem, starp kuriem ir LMNA priekšsēdētājs/a un viņa vietnieks/ce. Pārējos valdes locekļus ievēl Padome.

Arodorganizācijas

Vada arodbiedrības darbu konkrētā iestādē vai organizācijā. Arodorganizāciju pēc trīs un vairāk biedru ierosinājuma izveido ar LMNA valdes lēmumu.

LMNA birojs

Kristine_Rapa_LMNA

Kristīne Rapa

Priekšsēdētāja
+371 291 903 66
kristine.rapa@lmna.lv

Ligita Brahmane

Priekšsēdētājas vietniece
+371 257 478 40
ligita.brahmane@lmna.lv

Svetlana Dudareva

Grāmatvede
+371 220 339 81
gramatvediba@lmna.lv

LMNA statūti

Lejupielādēt

Dalība organizācijās

Spēks slēpjas sadarbībā. Regulārā pieredzes apmaiņā ar citu valstu arodbiedrībām un starptautiskajām organizācijām mēs stiprinām arī mūsu biedru tiesības Latvijā.
Spēks slēpjas sadarbībā. Regulārā pieredzes apmaiņā ar citu valstu arodbiedrībām un starptautiskajām organizācijām mēs stiprinām arī mūsu biedru tiesības Latvijā.
LBAS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)

Lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno 19 dalīborganizācijas un aptuveni 94 tūkstošus biedru no dažādām nozarēm. LABS īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī.

Uzzini vairāk

EFBWW-logo

European Federation of Building and Woodworkers (EFBWW)

Eiropas arodbiedrību organizācija, kas pārstāv būvniecības, kokapstrādes, mežsaimniecības un saistīto nozaru darbiniekus. EFBWW sastāvā ir 77 arodbiedrības 36 valstīs ar kopumā 1,5 miljoniem biedru.

Uzzini vairāk

BWI_png

Building and Wood Workers' International (BWI)

Globāla arodbiedrību federācija, kas pārstāv būvniecības, kokapstrādes, mežsaimniecības un saistīto nozaru darbiniekus visā pasaulē. BWI sastāvā ir vairāk nekā 350 arodbiedrības 117 valstīs, kas apvieno vairāk nekā 12 miljonus biedru.

Uzzini vairāk

Pārstāvniecība organizācijās caur LBAS

etuc

European Trade union Confederation (ETUC)

Apvieno 94 nacionālās arodbiedrību konfederācijas 42 valstīs, kā arī 10 Eiropas arodbiedrību federācijas, pārstāvot vairāk nekā 45 miljonu darba ņēmēju intereses.

Uzzini vairāk

ituc

International Trade Union Confederation (ITUC)

Starptautiskā arodbiedrību konfederācija pārstāv vairāk nekā 200 miljonus darbinieku un apvieno 331 organizāciju 163 pasaules valstīs.

Uzzini vairāk

Dalība Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomē

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos. Trīspusējam sociālajam dialogam ir liela nozīme politikas lēmumu izstrādē, pieņemšanā un ieviešanā, īpaši jautājumos par darba tirgu, darba likumdošanu un sociālo drošību.
Atbilstoši LABS deleģējumam, LMNA aktīvi piedalās četrās NTSP apakšpadomēs:

Sadarbības partneri

Esam atvērti sadarbībai un savstarpējai pieredzes apmaiņai, kas stiprina mūsu biedru interešu aizstāvību un palīdz veidot Latvijas bioekonomikas nozares par  drošu, motivējošu vidi ar stabilām, sociāli aizsargātām darbavietām.
4
Uzzini vairāk
5
Uzzini vairāk
6
Uzzini vairāk
7
Uzzini vairāk
8
Uzzini vairāk
9
Uzzini vairāk
10
Uzzini vairāk
11
Uzzini vairāk
12
Uzzini vairāk
13
Uzzini vairāk
GS_facket
Uzzini vairāk
14
Uzzini vairāk
16
Uzzini vairāk

Ieskats vēsturē

Latvijas arodbiedrību vēsture veidojusies caur dažādiem sabiedriskiem un politiskiem režīmiem, sākot no pašorganizētām biedrībām līdz valsts kontrolētām struktūrām un mūsdienu demokrātiskajam modelim. Aicinām ielūkoties būtiskākajos procesos, kas veidojuši sistemātisku pieeju darba ņēmēju interešu aizstāvībai, kā arī iepazīt nozīmīgākos pieturpunktus LMNA darbībā.
19. gs. – 20. gs. sākums: Pirmās vēsmas
Rūpniecības attīstība Rīgā un citās pilsētās rada pieprasījumu pēc lēta darbaspēka. Vienlaikus darba tiesības ir ļoti ierobežotas, nav likumu, kas regulētu darba stundas, algas vai darba drošību. Latvijas teritorija atrodas Krievijas impērijas sastāvā, kur autoritārā sistēma tieši pretēji - stingri ierobežo darba ņēmēju organizēšanos. Valda totāla policijas uzraudzība un represijas.
1869. gadā Rīgā dibina Jonatāna biedrību, kas apvieno amatniekus un strādniekus vadošajās nozarēs, piemēram, galdniecībā, celtniecībā un metālapstrādē, lai aizstāvētu sociālās un ekonomiskās tiesības, īpaši darba apstākļu un algas jautājumos. Lai apietu esošos likumus, to formāli pozicionē kā kultūras un savstarpējās palīdzības organizāciju.
Streiks Vērmaņa kokzāģētavā Rīgā 1870. gadā ir viens no pirmajiem lielajiem strādnieku kolektīvās rīcības aktiem. Pēc vairāku dienu protestiem darba devēji piekrīt daļēji palielināt algas un uzlabot darba apstākļus. Tā ir ievērojama uzvara strādniekiem un motivācija turpmākajām kustībām.
Jonatāna biedrība veicina strādnieku apziņu par savām tiesībām un nepieciešamību kolektīvi aizstāvēt savas intereses. Tieši Jonatāna biedrības ideāli un prakse iedvesmo nākamās paaudzes veidot spēcīgu un strukturētu arodbiedrību kustību.
Reformas, kas seko pēc 1905. gada revolūcijas, dod strādniekiem juridiskas un praktiskas iespējas organizēties arodbiedrībās. Tās kļūst par strādnieku kolektīvās cīņas instrumentu gan Latvijā, gan citur Krievijas impērijā, veicinot sociālo dialogu un darba ņēmēju tiesību aizstāvību, tostarp uzsākot sarunas par kolektīvo līgumu noslēgšanu ražošanas nozaru strādnieku interesēs.
1920 – 1940: Starpkaru periods
Arodbiedrības spēlē nozīmīgu lomu strādnieku tiesību aizstāvībā un sociālā dialoga veidošanā. Tiek panākta darba likumdošanas attīstība, kolektīvo līgumu slēgšana, darba laika saīsināšana un drošības standartu ieviešana. Lai gan 1934. gadā autoritārais režīms ierobežoja to autonomiju, arodbiedrības turpina darboties kā starpnieki starp valsti un darba ņēmējiem.
Latvijas Republikas pamatlikuma – Satversmes – 108. punkts apliecina arodbiedrību kustību kā neatņemamu demokrātiskas valsts sastāvdaļu: “Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.”
1940 – 1990: Okupācijas gadi
Arodbiedrību loma Padomju Savienībā ir cieši saistīta ar valsts centralizēto pārvaldes sistēmu un ideoloģisko kontroli. To darbība vērsta nevis uz strādnieku interešu aizstāvību pret darba devējiem, bet gan uz valsts ideoloģijas realizāciju un darba disciplīnas uzturēšanu, piemēram, caur biedru tiesu.
Padomju gados liela daļa arodbiedrību iniciatīvu ir saistītas ar sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, veselības aprūpi un atvaļinājumu organizēšanu, tāpēc tās apvieno līdz 98% no meža nozarē strādājošajiem.
1980. gados arodbiedrību loma meža nozarē un citos sektoros sarūk. Sistēmas stagnācija, ekonomiskās problēmas un pieaugošā neapmierinātība ar padomju varu mazina arodbiedrību efektivitāti un uzticamību.
1990 – 1991: Atmoda
Arodbiedrības no padomju sistēmas kontrolētiem instrumentiem kļūst par neatkarīgām organizācijām, kas atbalsta valsts demokrātiskās un ekonomiskās pārmaiņas. Tās mobilizē strādniekus, lai piedalītos protesta akcijās, atbalsta Latvijas neatkarības deklarāciju un sāk iestāties par darbinieku interešu aizsardzību jaunajos apstākļos.
Meža, papīra un kokapstrādāšanas rūpniecības strādnieku arodbiedrības kārtējā republikāniskajā kongresā 1990. gada 7. aprīlī pieņem lēmumu to pārveidot par Latvijas Meža nozaru arodu biedrību, izveidojot un apstiprinot jaunus statūtus.
Latvijas arodbiedrību 13. kongresā 1990. gada 25.-26. maijā dibina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) – vadošo organizāciju, kas koordinē dažādu nozaru arodbiedrību darbu. Procesā piedalās arī LMNA delegācija 19 cilvēku sastāvā.
Pirmās ģenerālvienošanās ar meža nozares uzņēmumu organizācijām – apvienību SIA “Papīrs” un SIA “Asociācija “Latvijas Koks”” LMNA noslēdz 1991. gadā. Tās pauž apņemšanos visus sociālos jautājumus risināt tikai konstruktīvu sarunu ceļā.
1991 – 1995: Juku laiks
Līdz ar Latvijas pāreju no plānveida uz tirgus ekonomiku, notiek straujas un fundamentālas pārmaiņas ekonomiskajā un sociālajā sistēmā. Darba tirgus nestabilitāte, privatizācijas sekas un sociālo pakalpojumu zaudēšana veicina biedru skaita samazināšanos arodbiedrībās. Būtisku transformāciju un daudzu lielo uzņēmumu sabrukumu piedzīvo arī meža nozare, kas izjauc līdzšinējās arodorganizācijas.
Ja 1993. gadā LMNA ir 23 000 biedru jeb 96% no nozarē strādājošajiem, tad jau 1995. gadā biedru skaists sarucis līdz 13 500. Tiesa, tie joprojām veido būtisku daļu – 85,4% - no nozarē nodarbinātajiem.
LMNA sper būtiskus soļus ciešākai sadarbībai ar Lietuvas un Igaunijas meža nozares arodbiedrībām, bet 1993. gadā iestājas arī Starptautiskās Celtniecības, kokrūpniecības un celtniecības materiālu rūpniecības strādnieku arodbiedrību apvienībā, kas vēlāk kļūst par šodien pazīstamo Building and Wood Workers' International (BWI).
1995. gadā LMNA padome pieņem LMNA nolikumu “Par kolektīvo darba konfliktu risināšanas kārtību” neskatoties uz to, ka Saeimā vēl nav izskatīts likumprojekts par streikiem.
1996 – 2000: Konsolidācija
Arodbiedrības Latvijā konsolidējas un cenšas pielāgoties tirgus ekonomikas realitātēm. Tiek sperti nozīmīgi soļi darba tiesību nostiprināšanā un sociālā dialoga attīstībā, vienlaikus cīnoties ar sabiedrības neuzticību un ekonomiskajiem izaicinājumiem. LMNA veic aktīvu darbību meža nozares specifisko vajadzību pārstāvēšanā un darba apstākļu uzlabošanā, aktīvi iestājas par darba drošības un veselības aizsardzības uzlabojumiem.
1997. gadā ar LMNA iniciatīvu un nozaru profesionālo asociāciju, kā arī ar Valsts darba inspekcijas atbalstu tiek latviskots SDO dokuments “Darba drošības un veselības aizsardzības noteikumi meža darbos”.
1999. gadā Latvijā izveido Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi (NTSP), kurā ir arī LMNA pārstāvis. Tā kļūst par nozīmīgu platformu valdības, darba devēju un arodbiedrību dialogam.
2000. gada 29. martā tiek parakstīti meža nozares sociālo partneru sadarbības nodomu protokoli ar Valsts meža dienestu un AS “Latvijas valsts meži”.
2001 – 2005: Ceļš uz Eiropu
Arodbiedrības Latvijā turpina aktīvu cīņu par darba ņēmēju tiesībām un darba apstākļu uzlabošanu, īpaši pārejas periodā pēc valsts pievienošanās Eiropas Savienībai. LMNA ir nozīmīga loma, izstrādājot kolektīvos līgumus, aizstāvot meža nozares darbinieku intereses, uzlabojot darba apstākļus un cīnoties par veselības apdrošināšanu un labākiem sociālajiem nosacījumiem.
Meža nozares dažādo interešu grupas – arī LMNA - 2001. gada 14. jūnijā nodibina sabiedrisko organizāciju “Latvijas Meža sertifikācijas padome”.
LMNA pārstāvji aktīvi piedalās Darba likuma 112. panta “Atlaišanas pabalsts” izstrādē. Tas stājas spēkā 2005. gada 1. janvārī.
Ar LMNA speciālistu aktīvu iesaisti 2005. gada 21. jūnijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.434 “Darba drošības prasības mežsaimniecībā”.
2006 – 2010: Dižķibele
Periods iezīmējas ar globālo ekonomisko krīzi, ko meža nozare izjūt vēl pirms nekustamo īpašumu tirgus burbuļa plīšanas. Nozares uzņēmumiem ir būtiskas grūtības konkurēt darba tirgū, kur valda strauja inflācija un tai sekojošais spiediens uz atalgojuma līmeņa pieaugumu. LMNA darbība galvenokārt vērsta uz biedru aizstāvību darba tiesībās, sociālo garantiju nodrošināšanu un drošas darba vides veidošanu. Liela uzmanība veltīta arodbiedrības aktīvistu apmācībai, kā arī sociālā dialoga stiprināšanai, lai nodrošinātu stabilitāti nozarē krīzes apstākļos.
2006. gada 7. aprīlī LMNA kongress pieņem rezolūciju "Par minimālo darba algu, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu un pensiju".
LMNA 2006. gadā iesaistās Pasaules arodbiedrību konfederācijas starptautiskajā akcijā "Pasaules diena par cienīgu darbu".
2007. gada 25.-26. maijā LMNA organizē pirmo Baltijas valstu Mežu nozaru arodbiedrību semināru "Darba likumdošana un darba koplīgums", kas kļuva par nozīmīgu sadarbības platformu.
2011 – 2015: Atveseļošanās
Izaicinājumu pilns periods Latvijas arodbiedrībām. Valstī turpinās ekonomiskās atveseļošanās process pēc 2008.–2010. gada finanšu krīzes. LMNA aktīvi darbojas, lai aizstāvētu darba ņēmēju intereses, stiprinātu sociālo dialogu un veicinātu darba tiesību atbilstību ES standartiem. Tiek organizēti jaunu biedru piesaistes un esošo izglītošanas pasākumi.
LMNA ar pamatotiem argumentiem 2011. gadā novērš Valsts Darba inspekcijas apvienošanu ar Bērnu aizsardzības inspekciju, panākot VDI saglabāšanu esošajā formātā.
2012. gada 26. martā LMNA paraksta sadarbības līgumu ar Ogres valsts tehnikumu.
LMNA 2015. gadā atzīmē 25 gadu jubileju, atskatoties uz sasniegumiem nozares darba ņēmēju tiesību aizstāvēšanā un sociālā dialoga veidošanā.
2016 – 2020: Ilgtspējas definēšana
Arodbiedrības aktīvi piedalās ilgtspējas definēšanā, īpaši meža nozarē, veicinot vides, ekonomisko un sociālo jautājumu sabalansēšanu. LMNA sadarbībā ar nozares uzņēmumiem un izglītības iestādēm strādā pie profesiju standartu pilnveides un organizē Meža ekspedīcijas, lai vairotu sabiedrības izpratni par meža apsaimniekošanas ilgtspēju un nākotnes resursu saglabāšanu. Šī perioda aktivitātes palīdz nostiprināt ilgtspējas principus kā būtisku sociālā dialoga un nozares attīstības daļu.
LMNA 8. kongresā 2016. gadā lemj par nosaukuma maiņu uz “Latvijas Meža nozares arodbiedrība”.
2018. gada 27. oktobrī par BWI Eiropas reģionālās komitejas locekli tiek ievēlēts LMNA pārstāvis.
2020. gada 27. martā pēc daudzu gadu pārtraukuma LMNA noslēdz ģenerālvienošanos ar VMD.
2021 – 2025: Starptautiskā līdzdalība
Pandēmijas laikā arodbiedrībām, to skaitā arī LMNA, ir būtiska loma darbinieku tiesību un drošības aizsardzībā, reaģējot uz Covid-19 radītajiem izaicinājumiem. Arodbiedrības iestājās par attālinātā darba nosacījumu skaidrību, darba drošības un veselības aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī nodrošina juridisko un praktisko atbalstu neskaidrās situācijās. Turpinās LMNA iesaiste starptautiskās organizācijās, piemēram, EFBWW un BWI, stiprinot meža nozares darbinieku globālo pārstāvniecību.
LMNA paraksta sadarbības memorandu ar asociāciju “Latvijas Mēbeles”, abām pusēm vienojoties kopīgiem spēkiem sekmēt mēbeļu ražošanas nozares ilgtspēju, veicināt izaugsmi, līdzsvarot abu pušu intereses un vairot sapratni par sociālā dialoga nozīmi.
2023. gada 7. septembrī LMNA noslēdz sadarbības memorandu ar Latvijas Nacionālo Kūdras biedrību, lai sekmētiu sociālo dialogu un veicinātu sociāli ekonomiskās vides ilgtspējas attīstību kūdras nozarē.
2023. gadā LMNA izstrādā arodorganizācijas “Sodra Latvija” koplīgumu un uzsāk koplīguma pārrunas ar “Sodra Latvija” vadību.
2024. gadā LMNA paraksta atjaunoto koplīgumu ar VMD vadību, kas nomaina iepriekš noslēgto ģenerālvienošanos.
LMNA pārstāvji aktīvi piedalās Starptautiskās Darba organizācijas, BOA (Baltic Organizing Alliance), Eiropas arodbiedrību institūta (ETUI), EFBWW un BWI rīkotajās sanāksmēs, kopsapulcēs un mācību semināros.

Izlasi!

Par godu LMNA 30 jubilejai 2020. gadā izdota J. Spāres grāmata “Mežs – mūsu arods, maize un mīlestība”, kas detalizēti atspoguļo LMNA vēsturi no 1990. līdz 2020. gadam.  

Grāmatas PDF fails

E-pasts: lmna@lmna.lv
T: +371 291 903 66

Facebook

Privātuma politika

Latvijas Meža nozares arodbiedrība

Reģ. nr.: 40008045969
Banka: SEB banka
Konta nr.: LV68UNLA0002000695488
Adrese: Skaistkalnes iela 1, Rīga, LV-1004

© 2014-2025, Latvijas Meža nozares arodbiedrība

Scroll to Top