No 2. līdz 4. septembrim Viļņā, Lietuvā, notika 17. Baltijas arodbiedrību jauniešu forums, kurā piedalījās arodbiedrību jaunieši no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Foruma mērķis bija apzināt Baltijas valstu problēmas darba tirgū, kā arī arodbiedrību līdzšinējo pieredzi kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanā, migrācijas izaicinājumos, meklēt risinājumus jaunu biedru piesaistē.
Forumā no Latvijas piedalījās LBAS dalīborganizāciju arodbiedrību jaunieši. To vidū bija arī Latvijas Meža nozaru arodu biedrības pārstāvji Anete Kice un Kārlis Bērziņš
Baltijas valstu jaunie arodbiedrību līderi meklēja risinājumus un dalījās pieredzē, kā piesaistīt jaunus arodbiedrību biedrus, it īpaši jauniešus. Darbs noritēja grupās, kurās jauniešiem bija iespējas izteikties par savām idejām.
Kopumā ir daudz un dažādas apmācības, kā piesaistīt arodbiedrību biedrus, bet trūkst apmācības tieši jauniešu piesaistīšanai arodbiedrību kustībā. Kā vienu no risinājumiem jaunieši norādīja, ka ar mediju palīdzību būtu nepieciešams radīt pozitīvu attieksmi pret arodbiedrībām, kā arī organizēt vairāk pasākumu tieši jauniešiem.
Foruma turpinājumā par tēmu – migrācija – vai tā ir slikta, vai tomēr laba? Baltijas valstu arodbiedrību jaunieši ziņoja par katras Baltijas valsts situāciju. Darba grupās jaunieši strādāja pie aktuāla jautājuma – arodbiedrību loma migrācijas procesos. Tika apskatītas migrācijas labās un sliktās puses. Dalībnieki piekrita, ka tas ir nemaināms process. Ar politiskiem līdzekļiem var ietekmēt migrācijas virzienus un apjomus, bet to nevar apturēt, neizmainot globālas lietas. Šo procesu var pielīdzināt gadalaiku maiņai.
Diskusijās par darba drošību un arodbiedrību lomu arodbiedrību jaunieši secināja, ka daudzos uzņēmumos darba drošības noteikumu izpildīšana notiek formāli, un daudzi darbinieki netiek instruēti par darba drošību, nezina savas darba tiesības. Foruma dalībnieki secināja, ka darba drošībai būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība, kā arī jauniešus vajadzētu atsevišķi apmācīt darba drošības jautājumos, un tām būtu jābūt arī praktiskām nodarbībām.
Pārrunājot ļoti aktuālo jautājumu par tēmu “Darbs attālināti no darba vietas”. Igaunijas pārstāvji ziņoja, ka viņu valstī tas ir diezgan izplatīts darba veids. Bažas rada tas, ka šobrīd nav pietiekamu datu par šāda veida strādāšanu. Tika pievērsta uzmanība tam, ka, strādājot mājās, cilvēks neievēro darbalaiku, sēdēšanas pozas, apgaismojumu u.c. Taču, no otras puses, šāds darbs ir daudz mierīgāks, jo strādājošais pats plāno savu laiku, nav kolēģu, nav vadītāja, kurš uzrauga un rada stresu. Mīnusi šādam darba veidam ir tādi, ka par darba drošību neviens neatbild, darbinieks izmanto personīgos resursus un ekipējumu, par ko netiek atlīdzināts.
Baltijas arodbiedrību jauniešu foruma dalībnieki secināja, ka jebkuras aktivitātes, ja vien tām ir līdzekļi, ir labas, un ideju arodbiedrību jauniešiem ir daudz. Bet galvenais, kas trūkst, ir cilvēku resursi, lai īstenotu šīs idejas. Jaunieši atzina, ka ļoti svarīga ir informācija, un informēšanas darbam par arodbiedrībām jānotiek arodbiedrību iekšienē un sabiedrībā kopumā.
Anete Kice,
Latvijas Meža nozaru arodbiedrības pārstāve
17. Baltijas arodbiedrību jauniešu forumā
