Latvijas Meža nozares arodu biedrība tiekas ar VMD ģenerāldirektoru

Šī gada 4. aprīlī Latvijas Meža nozares arodu biedrības priekšsēdētājs Aivars Sīmansons, piedaloties priekšsēdētāja vietniecei Ingunai Siņicai, tikās ar Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektoru Andi Krēsliņu.

Tikšanās tika organizēta pamatojoties uz VMD strādājošo arodbiedrības biedru ierosinājumu, ka būtu laiks pārskatīt darbinieku atalgojumu un palielināt to tādā līmenī, kāds tas bija pirms ekonomiskās krīzes.

Sarunu laikā plaši tika diskutēts par VMD šīsdienas aktualitātēm, tai skaitā par darba samaksu un dienesta lomu valsts meža nozarē. Tika pārrunāts Valsts kontroles revīzijā konstatētais un izteiktie viedokļi par VMD darba spējām, strādājošo skaitu un darba samaksu.

Valsts kontrole uzskata, ka galvenajām tomēr būtu jābūt Latvijas iedzīvotāju interesēm. Revīziju rezultāti rāda, ka galvenais mežu uzraugs – Valsts meža dienests gadu gaitā ir būtiski vājināts. Pēdējās Valsts meža dienesta reorganizācijas rezultātā likvidējot 77 mežniecības ( samazinot darbinieku skaitu, kas nodrošina pamatfunkciju veikšanu, par aptuveni 200 darbiniekiem), to vietā izveidojot 29 birojus, kopējie dienesta uzturēšanas izdevumi nav būtiski samazinājušies.

Valsts kontrole ir norādījusi uz nepieciešamību noteikt, cik katra dienesta funkcija izmaksā un kādu pakalpojumu spēj dienests nodrošināt pie viena vai otra izdevumu apjoma.

Darba laika uzskaite ir viens no instrumentiem, kas ļautu noteikt faktisko darba laika patēriņu un veikt nepieciešamās izmaiņas darbinieku noslodzē, gan pārskatot darbinieku skaitu vienas vai otras funkcijas nodrošināšanai (ne vienmēr darbinieku skaita pārskatīšana nozīmētu tā palielināšanu, kā secina ģenerāldirektors, bet būtu iespējama arī pārgrupēšana)  gan pārskatot funkcijas nodrošināšanai veicamo pienākumu apjomu un to tehniskā izpildījuma veidu.

Otrkārt, darbiniekam par veikto darbu ir jāsaņem likumos noteiktā samaksa, un budžeta trūkums nevar būt pamatots arguments darbinieku nodarbināšanai, neveicot samaksu par padarīto darbu. Te lielākās problēmas ir vērojamas attiecībā uz mežziņu ikdienas darba uzskaiti, kuri ir lielākā dienesta darbinieku daļa.

Mežsaimniecības nozari mēs noteikti vērtējam kā vienu no sarežģītajām nozarēm, kuras pārvaldība nav vienkārša un kurā atbildīgās amatpersonas droši vien saskaras ar «nepieciešamību sabalansēt visu ieinteresēto pušu intereses», kas ir bieži dzirdēta frāze, ministrijām virzot apstiprināšanai likumu un noteikumu projektus.

Latvijas Meža nozaru arodu biedrība un Valsts meža dienests vienojās par turpmāku sadarbību, lai stiprinātu dienesta darba spējas, tai skaitā arī par  darba samaksas palielināšanu tās darbiniekiem.