Baltijas valstu nacionālo arodbiedrību centru sieviešu koordinatoru sanāksme

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu 10. un 11. martā organizēja  Igaunijas, Lietuvas un Latvijas nacionālo arodbiedrību centru sieviešu koordinatoru sanāksmi, lai aktualizētu dzimumu līdztiesības jautājumus Baltijas valstu arodbiedrību dienaskārtībā. No Latvijas Meža nozaru arodbiedrības sanāksmē piedalījās Jauniešu padomes pārstāve Anete Kice.

Baltijas valstu arodbiedrību pārstāves sniedza ieskatu pašreizējās situācijas atspoguļojumā saistībā ar sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesības jautājumiem. Par situāciju Lietuvā vēstīja arodbiedrību centru “Solidarumas” un LPSK sieviešu kustības aktīvistes, Igaunijas situāciju raksturoja Igaunijas arodbiedrību konfederācijas EAKL pārstāves, par Latvijas aktuālo informāciju stāstīja LBAS speciālistes.

Kā liecina Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) apkopotā informācija, dzimumu nelīdztiesība Eiropā rada sociālus un ekonomiskus zaudējumus, tāpēc šo jautājumu steidzama risināšana ir priekšnoteikums ES izaugsmei un stabilitātei. ETUC pašreiz apkopo arodbiedrību labās prakses piemērus, lai rastu risinājumus problēmai ar koplīgumu starpniecību.

Šobrīd Sievietes pārstāv 51,2% no Eiropas iedzīvotāju skaita, bet tikai 2 no 3 sievietēm ir pārstāvētas darba tirgū (62,5%). Pilna laika nodarbinātībā situācija ir vēl sliktāka – trešdaļa sieviešu ir nodarbinātas nepilna laika darbos. Sievietes nopelna mazāk par vienu un to pašu darbu, un vidējā algu starpība ES joprojām ir 16% līmenī. Tajā pašā laikā sievietes dzīvo ilgāk, viņām ir labāka izglītība, un savā dzīves laikā viņas strādā aptuveni tikpat ilgi kā vīrieši, tomēr mūža nogalē nopelnītā pensija ir par 39% zemāka nekā vīriešiem. Pamatojoties uz pašreizējiem rādītājiem, paredzams, ka būs nepieciešami gandrīz 30 gadi, lai sasniegtu 75% nodarbinātības līmeni sievietēm un vīriešiem Eiropas Savienībā, bet 70 gadi, lai nodrošinātu vienādu samaksu realitātē un 20 gadi, lai sasniegtu dzimumu līdzsvaru nacionālajos parlamentos. Katru gadu ES zaudē apmēram 12% no IKP tāpēc, ka sievietes ir mazāk nodarbinātas nekā vīrieši, un vēl 2% no IKP tiek zaudēts uz vīriešu un sieviešu algu starpības rēķina.