16. Baltijas arodbiedrību jauniešu forums “Izglītība un kvalitatīvas darba vietas Baltijas valstīs”

No 11. līdz 13. septembrim Rīgā notika 16. Baltijas arodbiedrību jauniešu forums, kurā piedalījās arodbiedrību jaunieši no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Šajā forumā aktīvi piedalījās jaunieši no LMNA Anete Kice un Kārlis Bērziņš. Forumā mērķis bija apzināt Baltijas valstu arodbiedrību līdzšinējo pieredzi efektīvākai jauniešu pārejai no darba tirgus veicināšanai un kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanā, meklēt risinājumus jauniešu nodarbinātības uzlabošanai Baltijas valstīs.

PĀREJA NO SKOLAS UZ DARBA TIRGU.

Lai nodrošinātu efektīvāku pāreju no skolas uz darbu, Baltijas valstu arodbiedrību jaunieši uzskata, ka galvenā problēma, ir informācijas trūkums par darba tirgu, pieredzes un motivācijas trūkums, augstas algas pieprasījums no jauniešu puses, zināšanu trūkums par CV rakstīšanu un nepietiekams līdzsvars starp darba un ģimenes dzīvi. Baltijas arodbiedrību jaunieši jauniešu bezdarba mazināšanai kā būtiskus redz sekojošus risinājumus: palīdzēt jauniešiem veikt pareizo mācību un studiju izvēli, Baltijas valstīs attīstīt darba vidē balstītu izglītību, nodrošināt lielāku daļu praktisko apmācību jeb praksi izglītības programmās, paaugstināt prestižu profesionālajai izglītībai, lai vairāk jaunieši izvēlētos mācīties konkrētas profesijas, iesaistīt vairāk jauniešu arodbiedrībās, slēgt vairāk un labākus darba koplīgumus.

Lai uzlabotu darba kvalitāti, arodbiedrību jaunieši iesaka arodbiedrībām:

  1. Uzlabot likumdošanu nacionālā līmenī, slēgt kvalitatīvus koplīgumus;
  2. Organizēt kampaņas uzņēmumu līmenī un izglītot darbiniekus par viņu tiesībām;
  3. Uzlabot komunikāciju ar biedriem, izglītot un informēt tos, organizējot tikšanās starp nacionālo un nozaru arodbiedrībām;
  4. Veikt darbinieku aptaujas, lai noskaidroti, ko viņi sagaida no arodbiedrībām;
  5. Veikt aptaujas, lai monitorētu arodbiedrību biedru vajadzības;
  6. Veidot Baltijas arodbiedrību datu bāzi, lai dalītos pieredzē par kvalitatīvu darbavietu veidošanu;
  7. Sniegt vairāk un kvalitatīvus pakalpojumus arodbiedrību biedriem (arodbiedrībām nepieciešams vairāk speciālistu);
  8. Nodrošināt arodbiedrību speciālistus, kuri var runāt “vienā valodā” ar viena vecuma cilvēkiem;
  9. Uzlabot arodbiedrību tēlu (padarīt arodbiedrības pievilcīgas).