Starptautiskā Darba organizācija (SDO jeb International Labour Organisation – ILO) 13.-17. maijā Ženēvā rīkoja trīspusēju ekspertu sanāksmi ar mērķi atjaunot un pilnveidot 1998. gada SDO Darba drošības un veselības aizsardzības prakses kodeksu mežsaimnieciskajā darbā. Trīspusējās sarunās izdiskutētie un apstiprinātie priekšlikumi būs par pamatu jaunajai dokumenta redakcijai, kas, visticamāk, gala versijā tiks publicēta šā gada rudenī. Līdzīgi kā līdz šim, atjaunotais prakses kodekss kalpos par vadlīnijām politikas veidotājiem, praktiķiem un ieinteresētajām personām, lai veicinātu drošību un veselības aizsardzību mežsaimniecībā.
Sanāksmē kopumā piedalījās 24 eksperti – pa astoņiem no darba devēju, darba ņēmēju un valdību puses. Kā novērotāji piedalījās arī PEFC un FSC meža sertifikācijas organizāciju pārstāvji.
Ekspertu līmenī Ziemeļeiropas mežsaimniecības praksi pārstāvēja Mikko Rissanen no Somijas valdības, kā arī Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Rapa. Viņa atzīst, ka bijis liels pagodinājums pārstāvēt mūsu reģiona darba ņēmējus šajā vēsturiskajā procesā. Prakses kodekss tika publicēts 1998. gadā, un šī ir pirmā reize pēc 26 gadiem, kad tas tiek pārskatīts, atspoguļojot izmaiņas nozarē un darba vidē, kā arī atbildīgo iestāžu, darba devēju, uzņēmēju, nozarē nodarbināto un viņu pārstāvēto organizāciju lomās.
“Kodekss ir uzskatāms par vienīgajām starptautiskajām, visaptverošajām vadlīnijām mežsaimniecības nozares darba ņēmēju darba un veselības aizsardzībā. Ne katrai nozarei tādas ir, un tas skaidri parāda mežsaimniecības lielo nozīmi, kā arī, diemžēl, lielo bīstamību. Īpaši ekvatoriālajos reģionos, valstīs ar vāji attīstītu darba aizsardzības likumdošanu, specifiskiem mežistrādes apstākļiem un veselībai nelabvēlīgu klimatu,” pauž Kristīne Rapa, uzsverot, ka sanāksmē eksperti vienojušies par daudziem būtiskiem uzlabojumiem, ko virzījuši darba ņēmēju pārstāvji. Viņa atzīst, ka ļoti cieša sadarbība veidojusies ar valstu valdību pārstāvju veidoto darba grupu, bet lielākās diskusijas bijušas ar darba devējiem. “Priecājos, ka kodeksā būs iestrādāti arī visi manis un kolēģa no Somijas virzītie priekšlikumi, kas skar darba vides riskus veicot mežsaimnieciskos darbus ziemā. Līdz šim visa uzmanība bija vērsta uz riskiem, kas saistīti ar darbu karstumā, bet par riskiem, kas rodas ilgstoši strādājot zemā temperatūrā, bija piemirsts. Pēc darba ņēmēju grupas pārstāvju priekšlikuma kodekss ir papildināts arī ar sadaļu par kokaudzētavām. Kopumā dokuments apraksta visu mežsaimniecības darbībās iesaistīto pušu pienākumus, lomas, atbildību un tiesības attiecībā uz darba vietas riskiem. Darba grupa centās aptvert lielāko daļu pašlaik identificēto apdraudējumu un risku, kas saistīti ar mežsaimniecību,” stāsta Kristīne Rapa. Viņa piebilst, ka kodeksa mērķis ir veicināt efektīvas konsultācijas un sadarbību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem darba un veselības aizsardzībā starp valdībām, darba devējiem, darba ņēmējiem un viņu organizācijām un pārstāvjiem, lai uzlabotu darba un veselības aizsardzību mežsaimniecībā.
Tiklīdz SDO valde (Governing Body) būs apstiprinājusi ekspertu sanāksmes izstrādāto dokumentu un visas rezolūcijas, tās kļūs par SDO dokumentiem, ar kuriem valdības un valstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijas var rīkoties atsevišķi vai kopīgi.
Latvijai šis dokuments būs rekomendējošs, jo SDO nozaru prakses kodeksi ir atsauces instrumenti, kas nosaka principus, kas var tikt atspoguļoti politikas, stratēģiju, programmu, tiesību aktu, administratīvo pasākumu un sociālā dialoga mehānismu izstrādē un īstenošanā konkrētajās ekonomikas nozarēs. Līdzīgi kā daudzās jaunattīstības valstīs pasaulē notiek šobrīd, savulaik arī Latvijā darba aizsardzības prasības mežistrādē tika veidotas tieši uz SDO kodeksa bāzes.
SDO ir vienīgā trīspusējā ANO aģentūra, kas kopš 1919. gada apvieno dalībvalstu valdību, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjus no 187 dalībvalstīm, lai noteiktu darba standartus, izstrādātu politiku un programmas, kas veicina pienācīgu darbu visiem strādājošajiem. Šīs organizācijas konvencijas ir saistošas tām dalībvalstīm, kuras tās ir ratificējušas.
Papildu informācija:
Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāja
Kristīne Rapa
Tālr.: 29190366
E-pasts: kristine.rapa@lmna.lv