LMNA pārstāves Vija Kaugare un Ligita Brahmane no 8 līdz 10 junijam Viļņā piedalījās starptautiskajā seminārā “Vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un vienāds atalgojums par vienādu darbu: obligāta atalgojuma pārredzamības sistēma, darba samaksas atšķirības un Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības stratēģija”.
Semināra pirmā sesija bija veltīta jautājumiem par vienlīdzīgu iespēju politiku darba vietā, aktuālajiem jautājumiem par vardarbības un uzmākšanās izskaušanu darba vidē. Savās atziņās dalījās vienlīdzīgu iespēju integrācijas eksperte Rūta Juodelytė, Rūta izklāstīja par pasākumiem dzimumu līdztiesības politikas izstrādei un īstenošanai darba vietā. Uzsvēra ka vienlīdzīgas iespējas jānodrošina personāla atlases procesā, darbinieka novērtēšanā un atalgojuma izmaksā, karjeras iespēju radīšanā, darba apstākļu nodrošināšanā un pielāgošanā, drošas darba vides nodrošināšanā. Eksperte norādīja, ka lielākoties no diskriminācijas darba vietā cieš cilvēki uz vecuma atšķirību un invaliditātes pamata.
Psiholoģiskās vardarbības novēršanas jautājumus darbā pārskatīja Lietuvas Valsts darba inspekcijas Psiholoģiskās vardarbības darbā novēršanas nodaļas galvenais inspektors Edvards Kviatkauskas. Viņš atgādināja Darba kodeksa 30. panta 1. punktu, kas paredz, ka darba devējam ir jārada vide, kurā darbinieks vai darbinieku grupa nepiedzīvo naidīgas, neētiskas, pazemojošas, agresīvas, aizskarošas darbības, kas aizskar darbinieka vai darbinieku grupas godu un cieņu, fizisko vai psiholoģisko integritāti vai ir vērstas uz darbinieka vai darbinieku grupas iebiedēšanu, noniecināšanu vai nolikšanu neapbruņotā un bezpalīdzīgā stāvoklī. 4. daļa paredz, ka darba vietā, kura vidējais darbinieku skaits pārsniedz piecdesmit, pabeidzot informācijas un konsultāciju procedūras saskaņā ar Darba kodeksā noteikto kārtību, ir jāapstiprina politika vardarbības un uzmākšanās novēršanai, jāpaziņo un jāīsteno to parastajos veidos darba vietā.
Lietuvas Sociālo zinātņu centra pētniece dr. Ramunė Guobaitė prezentēja pētījumu “Vardarbības un uzmākšanās novēršanas mērķi darba vidē: gods, cieņa un / un veselības aprūpe”. Viņa informēja par to, ka pēc Lietuvas Sociālo zinātņu centra iniciatīvas 2020. gada maijā-jūnijā tika veiktas padziļinātas intervijas ar personām (98 procenti sieviešu), kuras uzskatīja, ka laika posmā no 2017. gada septembra līdz 2020. gada jūnijam ir piedzīvojušas psiholoģisku vardarbību darba vidē. Viens no sešiem jautājumiem: “Kādu pieredzi un citas sekas jūs esat piedzīvojusi?”. Atbildes koncentrējas uz sekām, kas saistītas ar veselību (neatkarīgi no respondentu vecuma, izglītības vai profesionālās pieredzes). Stress darba vidē Lietuvā ietekmē hronisku neinfekcijas slimību, traumu un pašnāvību dinamiku. Stresa ietekmē Lietuvā visbiežāk gājuši bojā cilvēki darbspējīgā vecumā (45-59 gadi). Lietuvas Veselības programmā 2014.–2025. gadam ir uzsvērta nepieciešamība pievērst lielāku uzmanību drošai un veselīgai psihosociālajai darba videi.
Nākamajā sesijā tika izskatīta vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība. Ramunė Grigienė, Lietuvas Republikas Nodarbinātības dienesta pārstāve, nolasīja ziņojumu “Nodarbinātības sadalījums pēc dzimuma Lietuvā, nākotnes tendences”. Lietuvā sieviešu līdzdalība darba tirgū ir viena no augstākajām salīdzinājumā ar citām ES valstīm. 15. gadā sieviešu (vecumā no 64 līdz 2022 gadiem) nodarbinātība Lietuvā sasniedza 73,6 procentus. un bija viens no augstākajiem rādītājiem ES (no 27 valstīm – 6. vieta). Lietuvu šajā jomā apsteidza Nīderlande, Igaunija, Zviedrija, Dānija, Somija un trešās valstis, piemēram, Islande, Norvēģija un Šveice. Vīriešu nodarbinātības līmenis bija 73,9 %, kas ir augstāks nekā vidēji ES (69,8 %; 17. vieta ES valstu vidū). Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā tika reģistrētas Grieķijā (19,1 procentpunkts), Itālijā (18,1 procentpunkts) un Rumānijā (17,1 procentpunkts). Vislielākais nodarbinātības līmenis un vismazākā atšķirība starp vīriešu un sieviešu nodarbinātību ir augsta līmeņa izglītības grupā. Vismazākais – cilvēku grupā ar zemu izglītību
Vācijas pārstāvji iepazīstināja ar projektu “Darbs par katru cenu?”, kas ir ERASMUS finansēts starptautisks projekts par visneaizsargātākajām sievietēm darba tirgū.
Psiholoģe Odeta Šakėnaitė aktualizēja šo tēmu un meklēja atbildi uz jautājumu “Kāpēc sievietes izvēlas zemu atalgotu darbu
Regina Jarošienė, BTN solidaritātes padomes locekle, vadīja diskusiju par tēmu “Algu atšķirības un kā no tām izvairīties”. Solidaritātes BTN priekšsēdētāja Kristina Krupavičienė iepazīstināja ar Eiropas Ekonomikas un
sociālo lietu komitejas atzinumu, uzsvēra, ka dzimumu līdztiesība ir kultūras jautājums un tāpēc atbildībai par to ir jāuzņemas visai sabiedrībai, un ar politisko gribu un tiesību aktiem vien nepietiek. Sociālo partneru iesaistīšana dzimumu līdztiesības veicināšanā ir svarīga, jo tā daudzējādā ziņā ir tieši saistīta ar darba tirgu un darba apstākļiem. Darba koplīguma slēgšanas sarunas ir svarīgs instruments, lai panāktu dzimumu līdztiesību darba pasaulē.
Kā panākt vienādu atalgujumu par vienādu darbu? Vienādu iespēju nodrošināšanu, nosakot algu un attīstot karjeru.” Par šo arodbiedrībām aktuālo tēmu sesiju vadīja Ričardas Garuolis, BTN “Solidaritāte” priekšsēdētāja vietnieks. Kristina Krupavičienė, Solidaritātes BTN priekšsēdētāja, un Stanislav Fedaravičius, Solidaritātes BTN Darba inspekcijas vadītājs, dalījās savās atziņās par darba samaksas sistēmu pieejamību un darba samaksas pārredzamības nodrošināšanu, kā arī norādīja ka ļoti svarīga loma šajā algu jautājumā ir arodbiedrībai.
