Eiropas Celtniecības un kokapstrādes darbinieku federācija (EFBWW), Eiropas Pārtikas, lauksaimniecības un tūrisma federācija (EFFAT) un industriAll European arodbiedrība pārstāv meža un koka nozares strādnieku intereses, t.i., mežsaimniecības, kokzāģētavu, kokapstrādes darbiniekus pārstrādes, celulozes un papīra nozarēs.
2021. gada jūlijā Eiropas Komisija paziņoja par jauno ES meža stratēģiju 2030. gadam. Tā ir izstrādāta, sākoties strauji pieaugošai klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzei. Statēģijā ir izklāstīts politikas ietvars, kura mērķis ir radīt augošus, veselīgus, daudzveidīgus un noturīgus mežus ES, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā, nodrošina iztikas līdzekļus lauku apvidos un ārpus tā, kā arī atbalsta ilgtspējīgu meža bioekonomiku, kuras pamatā ir pēc iespējas ilgtspējīgāka meža apsaimniekošanas prakse.
Paziņojumā teikts, ka “ņemot vērā pieaugošās un dažkārt konkurējošās prasības mežiem, mums ir jānodrošina, lai mūsu izmantotais koksnes daudzums saglabātos ilgtspējības robežās un tiktu optimāli izmantots saskaņā ar kaskādes principu un aprites ekonomikas pieeju”. Stratēģijā arī norādīts, ka ir jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās puses un pārvaldības līmeņi.
Saskaņā ar Eiropas Savienības vīziju šī Stratēģija ir jāapvieno ar pakārtoto nozaru, piemēram, kokapstrādes, būvniecības un celulozes un papīra, lai īstenotu ES ilgtspējības stratēģiju. Šī stratēģija ir nostiprināta Eiropas zaļajā kursā, kā arī bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, un tā ir paredzēta, lai sniegtu ieguldījumu paketē Fit for 55.
Eiropas Arodbiedrību federācijas EFBWW, EFFAT un industriAll Europe atzinīgi vērtē jauno stratēģiju, jo tās mērķis ir iegūt ilgtspējīgākus un noturīgākus mežus, kas ir būtiski klimata mērķu sasniegšanai. EFBWW, EFFAT un industriAll Europe arī uzsver nodarbinātības nozīmi mežrūpniecības klasterī, kurā ES ir nodarbināti vairāk nekā 4 miljoni darbinieku. Šie darbinieki strādā pārsvarā mazos un vidējos uzņēmumos, bieži vien nelabvēlīgos ES lauku apvidos, un tādējādi sniedz nozīmīgu ieguldījumu visas ES ekonomiskajā attīstībā.
Šīs nozares ir cieši saistītas ar Eiropas mežiem, un tām vairāk nekā jebkurai citai nozarei ir vajadzīgi ilgtspējīgi meži. Turklāt šī nozare ir ārkārtīgi svarīga klimatam draudzīgas un ilgtspējīgas ES attīstībā. Nesenā ES politika, kas parāda nozares nozīmi, t.i., jaunā Bauhaus iniciatīva, skaidri parāda pieaugošo vajadzību pēc koksnes kā izejmateriāla dažādam pielietojumam, tostarp būvniecībā. Bez visaptverošas pieejas un līdzsvarotas politikas šīs nozares atbalstam, ES ar klimatu saistītie mērķi netiks sasniegti.
Galvenās ES mežu un meža produktu izmantošanas problēmas kokapstrādē, būvniecībā un celulozes un papīra rūpniecībā ir šādas:
- Meži masveidā un arvien vairāk cieš no klimata pārmaiņām. Sausums un kaitēkļi nodara milzīgus postījumus, pasliktinot mežsaimniecības darbību kopumā. Meža ugunsgrēki un plaši izplatīta mežu izzušana ir vispārēji redzama pēdējo gadu neveiksmīgās meža politikas un apsaimniekošanas pazīme.
- Koksnei un koka izstrādājumiem Eiropas politikas veidotāji pievērš pārāk maz uzmanības. Īpaši tas skar kokapstrādes nozari, kā arī būvniecības, papīra un celulozes nozari, kurām nav pietiekamas piekļuves vietējai koksnei un koksnes izstrādājumiem, kas nodrošina izejvielas turpmākai pārstrādei (piemēram, celuloze un papīrs). Sadzīves koksne šobrīd netiek uzskatīta par stratēģisku izejvielu.
- Pēdējos gados darbinieku apmācība un nodarbinātība ir tik ļoti samazināta, ka uz šo brīdi nav pietiekami daudz kvalificētu darbinieku, lai atrisinātu pieaugošās problēmas nozarēs. Darba apstākļi (īpaši arodveselības un darba drošības jomā) un algas joprojām ir nelabvēlīgākas salīdzinājumā ar citām nozarēm.
- Kopīgs aspekts visās mežkopības un meža apsaimniekošanas jomās, piemēram, bioloģiskā daudzveidība, meža apsaimniekošana, meža informācijas sistēmas un izmantotās tehnoloģijas, ir saistīts ar zinātni. Ar meža nozari saistītām ES politikām un programmām, piemēram, “Eiropas Apvārsnis” vai lauku apvidu attīstības fondam, vajadzētu kļūt spēcīgākām.
Meža nozares turpmākai attīstībai un tās pievilcībai ir vienlīdz izšķiroši aspekti ilgtspējīgas ES Meža stratēģijas veiksmīgai īstenošanai. Eiropas Komisijai sadarbībā ar nozaru sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām šis aspekts jāiekļauj darba kārtībā.
Eiropas Arodbiedrību federācijas EFBWW, EFFAT un industriAll Europe atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pieeju šo problēmu mazināšanai un tālejošāku risinājumu sasniegšanai, izmantojot Eiropas meža stratēģiju.
Tomēr arodbiedrības vēlas uzsvērt, ka nodarbinātības nozīme un nozaru ieguldījums meža nozarēs tiek izvirzīts stratēģijas centrā, lai atrisinātu aprakstītās problēmas:
- Meži ir labāk jāaizsargā
- koksne un uz mežu balstītās vērtību ķēdes ir vairāk jāpopularizē un jāsaprot kā iespēja daudzveidīgai izmantošanai (īpaši būvniecības un enerģētikas jomā);
- Mūsu nozarēm nepieciešama labāka pieeja koksnei;
- Stratēģijā vairāk jāiekļauj nelabvēlīgie lauku apvidi;
- Eiropas struktūrfondi vairāk būtu jāvelta meža nozarei un tās dažādajām vajadzībām, un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai jābūt labāk aprīkotam.
- Papildus iesaistei FOREST EUROPE struktūrās ES būtu jānodrošina platforma Eiropas, pārrobežu un kopīgai modernas meža apsaimniekošanas attīstībai, tostarp tādiem aspektiem kā tehnoloģiju izmantošana un darbinieku kvalifikācija.
- Nepieciešama labāka meža ugunsgrēku atklāšanas un apkarošanas koordinācija, tostarp regulāri pārrobežu apmeklējumi un kopīgas mācības.
Eiropas Arodbiedrību federācijas EFBWW, EFFAT un industriAll Europe uzsver mežu nozīmi ilgtspējībā un bioloģiskajā daudzveidībā ES un atbalsta visus centienus padarīt mūsu nozares ilgtspējīgākas.
Tāpēc Eiropas Arodbiedrību federācijas EFBWW, EFFAT un industriAll Europe lūdz šīs prasības integrēt ES Meža stratēģijas īstenošanā:
- Uz mežu balstītu vērtību loma, tostarp to ietekme uz nodarbinātību lauku un daļēji pilsētu teritorijās, būtu jāuzskata par stratēģisku, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus.
- Ir labāk jāsaprot visas meža un meža produktu priekšrocības klimata jomā, tostarp fosilā kurināmā produktu un enerģijas aizstāšana.
- Sociālais dialogs jāizmanto kā instruments stratēģijas mērķu izstrādei un īstenošanai
- Bez mūsdienīga ietvara un apmācības Stratēģijas mērķi netiks sasniegti
- ES būtu jāizveido darba grupa mežu ugunsgrēku apkarošanā
- Steidzami nepieciešams ietekmes novērtējums
Mūsu galvenās starpnozaru prasības:
1. Uz mežu balstītu vērtību loma, tostarp to ietekme uz nodarbinātību lauku un daļēji pilsētu teritorijās, būtu jāuzskata par stratēģisku, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus.
ES Meža stratēģijā trūkst līdzsvarotākas pieejas ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, un mežu ekonomiskā un sociālā loma nav novērtēta. Jo īpaši netiek ņemta vērā uz mežu balstītu rūpniecisko vērtību ķēžu nozīme Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, izmantojot taisnīgas pārejas programmu, tostarp darba vietu radīšanā uz nākotni vērstās bioekonomikas nozarēs. Mēs uzskatām, ka pietiekami spēcīga sociālā pīlāra trūkums šajā stratēģijā var apdraudēt jebkuru zaļo politiku un turpmāk ir jālabo.
Stratēģijā jātadzīst dažu meža produktu nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā (īpaši ilgmūžīgie koksnes izstrādājumi). Stratēģijā trūkst izpratnes par dažādu meža vērtību ķēžu savstarpējo saikni ar mežu. Meža aprites bioekonomika ir unikāls integrētas rūpnieciskās ekosistēmas piemērs, kurā materiāli, blakusprodukti un atlikumi tiek piegādāti caur dažādiem ķēdes posmiem, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu resursus, tostarp izmantojot pārstrādē.
Mežkopības pasākumi, kas nepieciešami, lai ražotu liela diametra kokus, kas piemēroti, piemēram, būvizstrādājumiem, prasa regulāru maza diametra koku izvākšanu, ko savukārt izmanto, piemēram, celulozes un papīra ražošanā. Arī koksnes primārās apstrādes atlikumus pārvērš papīrā un kartonā. Tas nozīmē, ka svarīgais koksnes kaskādes izmantošanas princips jau ir uz tirgu balstīta realitāte meža nozarē. Ievērojot kaskādes principu, bioenerģijas atbalsta shēmu izstrādei būtu jānovērš tirgus izkropļojumi.
Mēs arī atbalstām ideju, ka dalībvalstu ziņā ir izlemt, kā šie principi tiek piemēroti, ņemot vērā reģionālās īpatnības. ES politikas mērķim jābūt ilgtspējīgai koksnes biomasas pieejamības palielināšanai visiem mērķiem un ļautu turpināt efektīvu resursu sadali. Stratēģijā būtu jākoncentrējas uz svarīgāko mērķu formulēšanu, savukārt ikdienas meža apsaimniekošana būtu jāizlemj un jāīsteno valsts līmenī.
Resursu ilgtspējīga mobilizācija un efektīva izmantošana ir priekšnoteikums uz mežu balstītas aprites bioekonomikas tālākai attīstībai. Stratēģijas īstenošanā būtu jāveicina, jāatbalsta un jāstimulē šī attīstība. Tajā jāiekļauj politiskā reakcija, tirgus mehānismu neizdošanās gadījumā, kā tas redzams ar postošo koksnes eksportu uz citām ekonomikas zonām (piemēram, Ķīnu), apdraudot uz mežu balstītās nozares Eiropā.
2. Ir nepieciešams labāk izprast un atalgot visas mežu un meža produktu priekšrocības klimata jomā, tostarp fosilā kurināmā produktu un enerģijas aizstāšanu.
Meža produkti ir ļoti svarīgi, lai novērstu ar klimata pārmaiņām. Stratēģijā ir pamatoti atzīta Eiropas mežu galvenā loma ES klimata mērķu sasniegšanā, taču galvenā uzmanība pievērsta gandrīz tikai klimata priekšrocībām, ka meži ir oglekļa piesaistītāji, pretstatā oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un aizstāšanas sinerģiskajai ietekmei. Lai gan nogulsnēm ir izšķiroša nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā, novēršot aptuveni 10 % no ES siltumnīcas efekta gāzu emisijām, aizstāšanas faktors ir vienlīdz svarīgs, jo tas ļauj samazināt emisijas vēl par 10 % jeb 410 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Turklāt jāņem vērā, ka aizvietošanas ieguvums neaprobežojas tikai ar tā sauktajiem izturīgajiem koksnes izstrādājumiem. Piemēram, tas parāda, ka šķiedru izstrādājumiem var būt aizvietošanas koeficients no 1–1,5 kg C/kg C (iepakojuma un ķīmiskās vielas) līdz 2,8 kg C/kg C (koksnes tekstilizstrādājumi). Pārmērīgs uzsvars uz piesaistītājiem ir parādīts, cita starpā, mudinot dalībvalstis izstrādāt ekosistēmu maksājumus meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem un piedāvājot oglekļa apsaimniekošanu kā alternatīvu uzņēmējdarbības modeli meža īpašniekiem, bet nav paredzēti īpaši pasākumi, lai uzlabotu meža īpašnieku un apsaimniekotāju aizstāšanu ar ekosistēmām.
Kamēr Eiropas Savienība ierosina iniciatīvas virzībai uz aprites ekonomiku, mēs palaižam garām aizstāšanas potenciālu. Aizstāšanas efekts, kas panākts, izmantojot biogēnos produktus, noved pie pārejas no lineāras, fosilās ekonomikas uz aprites bioekonomiku, un to varētu labāk atspoguļot meža stratēģijā.
Šī šaurā pieeja būtu jālabo. Ilgtspējīga, aktīva mežu apsaimniekošana palielina meža nozares ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas mērķos, vienlaikus samazinot neaizsargātību pret sausumu, ugunsgrēkiem, kukaiņu palielinātu invāziju, slimībām, eroziju un citiem traucējumiem, kā to atzinusi arī IPCC (Starpvaldību padome klimata pārmaiņu jautājumos). Šāds holistisks skatījums būtu jāatbalsta izstrādājot potenciālās oglekļa pārvaldības shēmas, kurām būtu jāstimulē mežu augšana, izmantojot aktīvu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī jāpaplašina oglekļa uzglabāšana meža produktos un lauksaimniecībā. Tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš oglekļa uzglabāšanai meža produktos un oglekļa ietilpīgu materiālu un produktu aizstāšanai.
3. Sociālais dialogs jāizmanto kā līdzeklis stratēģijas mērķu izstrādei un īstenošanai
Mūsu klimata mērķu sasniegšanai jānodrošina kvalitatīvu darba vietu radīšana un sociālais progress visiem. Eiropas zaļā kursa programmai, kā arī Meža stratēģijai vajadzētu būt kā iespējai saglabāt un radīt kvalitatīvas darbavietas un veicināt drošu darbu. Meža stratēģijā ir jāņem vērā “taisnīga pāreja”. Sociālo partneru iesaistīšanās ir priekšnoteikums rūpniecisko pārmaiņu prognozēšanā un sociālajā pārvaldībā. Tāpēc aicinām Eiropas Komisiju ņemt vērā šos apsvērumus ES Meža stratēģijas ieviešanā, sagatavojot īstenošanas plānu un iesaistot ieinteresētās puses.
Mūsu nozarēs notiek aktīvi sociālie dialogi Eiropas un valstu līmenī, veicinot kopīgu stratēģiju un politiku izstrādi. Tas ir priekšnoteikums pienācīgam darbam, taisnīgām algām un veicina pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku, attīstot kopīgu izpratni par problēmām un to risināšanas veidiem. Tas ļauj sociālajiem partneriem apspriest risinājumus, kas mazina negatīvās sekas nodarbinātībā un garantē augstas kvalitātes darbavietas visā pārejas periodā.
Meža stratēģijā ir pieminēta pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās, bet ne to darbinieku iesaistīšanās un vajadzības, kas ir meža nozares pamatā. Sociālajam dialogam vajadzētu būt nozīmīgam šādu stratēģiju izstrādē un īstenošanā. Patiešām, daudzi Meža stratēģijas aspekti ir saistīti ar saimniecisko darbību/darba apstākļiem/kvalifikāciju un zināšanām/jauninājumiem. Visi šie jautājumi attiecas uz īpašniekiem, darba devējiem un darbiniekiem.
Pēc Komisijas domām, šķiet, ka sociālajam dialogam ir tikai nozīme citās jomās (politikā, zinātnē, pilsoniskajā sabiedrībā) nolemtā vai izstrādātā īstenošanā. Tas ir ne tikai disfunkcionāls, bet arī diskriminē sociālo dialogu un ignorē faktu, ka vairāki sociālā dialoga līmeņi ir tuvāk mežu jautājumam, un tieatbilst daudziem Meža stratēģijā aplūkotajiem aspektiem.
4. Bez mūsdienīgas ietvara apmācības Stratēģijas mērķi netiks sasniegti
Tā kā dažādās ar mežsaimniecību saistītās nozares saskarsies ar pāreju, strādniekiem ir jābūt sagatavotiem, lai izturētu nozīmīgo nozaru pārveidi, lai neviens nepaliktu novārtā. Pašreizējam darbaspēkam ir jāatjaunina apmācību programmas un jāturpina izglītība. Kvalificēts darbaspēks galvenokārt nozīmē darbinieku tālākizglītību, bet arī meža īpašnieku un citu ķēdē iesaistīto profesionāļu apmācību, tostarp apmācību pasniedzējiem. Saskaroties ar daudzveidīgām tehnoloģiskām inovācijām meža darbos un apsaimniekošanā, ir jāizvērtē pašreizējais profesiju dizains. Šajā procesā būtu jāiekļauj arī vispārējā darba dalījuma pielāgošana, lai nodrošinātu mežā nodarbinātajiem labākas karjeras iespējas. Kā sava veida atbalss, abi šie aspekti padarīs nozari pievilcīgāku jauniešiem.
Stratēģijas īstenošanā pilnībā jāņem vērā profesionālās izglītības un apmācības izaicinājumi. Tas nozīmē, ka ikvienam ir jābūt pieejamai augstas kvalitātes apmācībai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas paaugstināšanai neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās un nodarbinātības statusa, kā rezultātā tiek apstiprinātas/atzītas iegūtās prasmes.
5. ES ir jāizveido darba grupa mežu ugunsgrēku apkarošanai
Viens no galvenajiem draudiem mūsu mežu nākotnei Eiropā ir to stabilai augšanai, spējai nodrošināt nepieciešamo izejmateriālu daudzumu, kā arī citām tā funkcijām, tostarp brīvā laika pavadīšanai, atjaunošanai un kā rotaļu un mācību telpai bērniem. – ir meža ugunsgrēki. Mēs arvien biežāk saskaramies liela mēroga ugunsgrēkiem, kas iznīcina lielas koksnes platības un izdala CO2 emisijas, tādējādi apgrūtinot visus sabiedrības centienus samazināt CO2 emisijas.
Ņemot to vērā, mēs redzam steidzamu vajadzību pēc labākas koordinācijas starp dalībvalstīm, kam nepieciešama aktīva ES loma.
- Eiropas darba grupai mežu ugunsgrēku apkarošanā jābūt labāk aprīkotai, tostarp lidmašiņām un helihopteriem jābūt lielākā skaitā.
- Informācijas sistēmām, ko izmanto mežu novērošanai un meža ugunsgrēku atklāšanai, nepieciešama vienlīdz labāka koordinācija. Šo sistēmu turpmāka attīstība un bezpilota lidaparātu uzlabota izmantošana uzraudzības pasākumos un ugunsgrēku dzēšanā būtu labāk jākoordinē un jāatbalsta, izmantojot programmu “Apvārsnis”.
- Ir jāorganizē regulāras kopīgas mācības ar meža ugunsdzēsējiem no dažādām valstīm un dažādām teritorijām, un tām jākļūst par ES ugunsdzēsības darba grupas neatņemamu sastāvdaļu.
- Jāuzsāk īpašas programmas, kuru mērķis ir piesaistīt jauniešus šāda veida darbam. Eiropas nometnes jaunajiem meža ugunsdzēsējiem un ieinteresētiem jauniešiem var būt ļoti pievilcīgas, un tās jāapvieno ar ieskatu šī darba nākotnē un tā svarīgo lomu klimata pārmaiņu pārvaldībā un samazināšanā.
- Saskaņota ES domāšana par “ugunsdrošības” telpu izveidi, lai izvairītos no uguns izplatīšanās no viena zemes gabala uz otru un atvieglotu ugunsdzēsēju transportlīdzekļu iejaukšanos.
6. Steidzami ir nepieciešams ietekmes novērtējums
Ņemot vērā daudzos jautājumus ar neskaidrām sekām, arodbiedrības aicina paredzēt izmaiņas un veikt visaptverošu stratēģijas ietekmes novērtējumu, lai noteiktu ietekmi uz tirgus apstākļiem, lauku apvidiem un dažādām finansējuma vajadzībām, tostarp pētniecībai un inovācijai, prasmju attīstībai, infrastruktūrai, klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanai tām, kā arī bioloģiskās daudzveidības veicināšanai.
