1. LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBĀ (NACIONĀLĀ LĪMEŅA SOCIĀLĀ PARTNERA) IESAISTĪTO DALĪBORGANIZĀCIJU BIEDRU MAKSU NOTEIKT KĀ IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKĻA ATTAISNOTOS IZDEVUMUS
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) iesaistīto dalīborganizāciju (nacionālā līmeņa sociālā partnera) biedru maksas (1% no bruto darba algas) ir jānosaka kā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotie izdevumi, jo LBAS kā nacionālā trīspusējā sociālā dialoga partneris, kas pārstāv ne tikai biedru intereses, bet arī kopējās darba ņēmēju intereses, veic labklājības nodrošināšanas funkcijas sabiedrībā un veic pilsonisko līdzdalību valsts pārvaldē. Pievēršam uzmanību, ka Lietuvā biedra iemaksas arodbiedrībā ir atbrīvotas no nodokļa sloga.
2. IKGADĒJA VALSTĪ NOTEIKTĀS MINIMĀLĀS DARBA ALGAS UN NEAPLIEKAMĀ MINIMUMA ROBEŽU PĀRSKATĪŠANA
2.1. Lai izpildītu Eiropas Komisijas direktīvas par adekvātas minimālās algas Eiropas Savienībā noteikšanu uzstādītos principus, turpmāk nepieciešams minimālās algas līmeni pārskatīt katru gadu un to noteikt atbilstoši izmaiņām tautsaimniecībā un patēriņa tirgū, pievēršot īpašu uzmanību dzīves dārdzības pieaugumam. Lai tiktu izpildītas direktīvā noteiktās prasības par adekvātu minimālās algas līmeni par pamatu tiek ņemts direktīvas priekšlikums minimālās algas līmeni noteikt 50% apmērā no vidējās algas Latvijā, kā arī nodrošināt minimālās algas pirktspējas līmeni, kas spēj pie pilnas slodzes strādājošam cilvēkam nopelnīt līdzekļus pamatvajadzību segšanai.
2.2. Minimālās algas celšana ir jāvērtē sasaistīti ar diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) pārskatīšanu. Lai no minimālās algas celšanas zemāko algu saņēmēji gūtu pēc iespējas lielāku pienesumu un minimālās algas celšana nodrošinātu iespējami lielu ienākumu nevienlīdzības mazināšanas efektu, ir būtiski pakāpeniski celt arī neapliekamo minimumu (NM).
2.3. Starp ES-27 dalībvalstīm Latvija joprojām saglabā vienu no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem. Pēc Eiropas Statistikas departamenta Eurostat datiem par ienākumu nevienlīdzību starp augstāk pelnošo kvintili un zemāk pelnošo kvintili, Latvijā ienākumu atšķirība starp šīm kvintilēm 2020. gadā bija 6,06 reizes. Sākot ar 2022. gada 1. jūliju diferencētā neapliekamā minimuma maksimālā summa un piemērošanas robeža tika celta līdz 500 eiro, panākot šā brīža minimālās algas apmēru, tajā pašā laikā ir svarīgi celt maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu. Lai izvairītos no kvalificēta darbaspēka izkrišanas no neapliekamā minimuma skalas, palielinoties darba samaksai, jāsaglabā neapliekamā minimuma progresivitātes temps, ceļot minimālo algu. Kopš 2021. gada janvāra, kad ienākumu robeža, virs kuriem nepiemēro neapliekamo minimumu, tika celta līdz 1800 eiro mēnesī, patēriņa cenas ir pieaugušas par 28% un inflācijas prognozes liecina, ka patēriņa cenu līmenis 2022. gadā turpinās pieaugt. Lai nodrošinātu, ka neapliekamais minimums kompensē šādu cenu pieaugumu un darbiniekiem mazinātu pirktspējas kritumu, šī robeža būtu jāceļ līdz 2300 eiro.
2.4. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu minimālās algas un diferencētā neapliekamā minimuma pārskatīšanu, tas izskatāms trīspusējā sociālā dialogā kopā ar sociālajiem partneriem LBAS un LDDK, nodrošinot sociālo partneru līdzatbildību lēmuma pieņemšanā.
3. INFLĀCIJAS IETEKMES UN ENERĢĒTISKĀS NABADZĪBAS MAZINĀŠANA
3.1. Jāpanāk inflācijas mazināšana, kas nodrošinātu tās kompensējošu mēru visai sabiedrībai, ne tikai mērķētām sabiedrības grupām. Nepieciešami instrumenti enerģētikas krīzes ietekmē radīto patēriņa cenu neadekvāta pieauguma kontrolei un atbalstam iedzīvotāju pirktspējas saglabāšanai.
3.2. Ir jāpaaugstina algas, lai segtu dzīves dārdzības pieaugumu un nodrošinātu, ka darbinieki saņem taisnīgu daļu no produktivitātes pieauguma, kā arī pasākumi, kuri veicinātu darba koplīgumu slēgšanu kā labāko veidu, lai panāktu taisnīgu atalgojumu un ilgtspējīgu ekonomiku, tajā pašā laikā saglabājot uzņēmējdarbības izaugsmi un konkurētspēju.
3.3. Nepieciešami atbalsta maksājumi, kas paredzēti cilvēkiem, kuri pakļauti maksātnespējas riskam un nespēj apmaksāt pamatvajadzības, jo tiesības uz pārtiku un siltu māju ir cilvēktiesības, un tās ir jāaizsargā. Nevar gaidīt, ka cilvēki, kas dzīvo nabadzībā, maksās nesamērīgi augstus rēķinus. Ir nepieciešams komunālo pakalpojumu atvienošanas aizliegums, lai nepieļautu, ka cilvēkiem tiek atslēgti komunālie pakalpojumi.
3.4. Jānosaka mājsaimniecību izmaksu griesti, jo īpaši enerģijas izmaksām. Kā arī jāizstrādā cenu uzraudzības mehānismi, lai nodrošinātos pret spekulācijām ar patēriņa preču cenām, atsaucoties uz krīzes ietekmi.
3.5. Jāievieš Eiropas un nacionālā līmeņa pret krīzes atbalsta pasākumi, lai aizsargātu ienākumus un darbavietas rūpniecībā, pakalpojumu un valsts sektorā, tostarp tādi Eiropas līmeņa finanšu atbalsta instrumenti kā SURE (The European instrument for temporary Support to Mitigate Unemployment Risks in an Emergency), lai aizsargātu darbavietas, ienākumus un finansētu sociālos pasākumus, lai pārvarētu šo krīzi un nodrošinātu taisnīgus pārejas procesus.
3.6. Jāreformē ES enerģijas tirgus darbība. Enerģija ir sabiedrisks labums, un nepieciešami ieguldījumi, lai novērstu krīzes pamatcēloņus, piemēram, nepietiekamos ieguldījumus videi draudzīgos un atjaunojamos enerģijas resursos.
3.7. Jāpilnveido dzīvojamo un publisko ēku energoefektivitātes programmas, mazinot birokrātiju, kā arī nodrošinot programmu nepārtrauktību un vairākkārtīgu apjoma palielinājumu īstermiņā. Jāpalielina ALTUM atbalsta programmu kapacitāte, lai tās būtu vieglāk pieejamas iedzīvotājiem, kuri nav gatavi uzņemties ilgtermiņa saistības šobrīd noteiktajā līmenī.
3.8. Jāsaglabā horizontālais atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmumiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanai, daļēji kompensējot izmaksu pieaugumu. Kā arī izvērtēt citus horizontālos instrumentus izmaksu pieauguma mazināšanai, piemēram, mazināt PVN iekšēji saražotai elektroenerģijai un apkures resursiem.
3.9. Enerģētiskās krīzes laikā jāveicina vietējo dabas resursu izmantošanu apkurē, ar nolūku mazināt apkures izmaksas.
4. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKĻA ATVIEGLOJUMU PALIELINĀŠANA
4.1. Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 8. pants “Gada apliekamā ienākuma avoti” 15. punkts nosaka: “No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus un ārstniecības izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda vairākus nosacījumus.” Likumā noteiktā ar IIN neapliekamā summa, kas tika noteikta 2016. gadā, vairs nav atbilstoša reālajiem izdevumiem par iedzīvotāju ēdināšanu vai par veselības aprūpes pakalpojumiem. Lai kompensētu cenu līmeņa izmaiņas ar IIN neapliekamā, summa ir jāceļ līdz 1000 eiro gadā (83,33 eiro mēnesī).
4.2. Lai turpinātu veicināt jēgpilnu atbalsta instrumentu grozu ar mērķi motivēt darba devējus un darba ņēmējus iesaistīties sociālajā dialogā, kā arī motivētu uzņēmumus iznākt no ēnu ekonomikas, nepieciešams paplašināt IIN atvieglojumus, kas attiecināmi uz koplīgumos atrunātiem darba devēja izdevumiem par darbiniekiem:
4.2.1. atvieglojumi izdevumiem par transportu, kas nogādā darbiniekus uz un no darba;
4.2.2. atvieglojumi izdevumiem par darbinieka izmitināšanu, tādējādi veidojot darbaspēka mobilitātes pakotni un risinot darbaspēka pieejamības ierobežojumus;
4.2.3. atvieglojumi izdevumiem par nozarē strādājošo atbilstoša izglītības un kvalifikācijas līmeņa ieguvi ar mērķi celt darbinieku kvalifikāciju un produktivitāti.
4.3. Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 8. panta “Gada apliekamā ienākuma avoti” 15. punktā noteiktie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas izdevumi, ārstniecības izdevumi u.c. LBAS rosinātie izdevumi ir jāattiecina arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un budžeta iestādēs nodarbinātajiem.
5. DARBA DEVĒJA SEGTO ATTĀLINĀTĀ DARBA IZDEVUMU ROBEŽAS PAAUGSTINĀŠANA
Eiropas statistikas departamenta Eurostat apkopotie dati par 2021. gadu liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) pastāvīgi attālināti ir strādājuši 13,6 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem. Iepriekš jeb pēdējos desmit gadus pirms covid-19 pandēmijas šis īpatsvars ir svārstījies ap 5%, pastāvīgi attālināti strādājošo skaits ir dubultojies. Latvijā 2021.gadā attālināti strādāja 11% nodarbināto (iepriekš 2-3% robežās). Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kuras datu metodoloģija atšķiras no Eurostat metodoloģijas, 2022. gada 1. ceturksnī attālināti strādāja 17,5% (2021.gada 4. ceturksnī attālināti strādāja 18,8% nodarbināto). Ņemot vērā patēriņa cenu indeksu mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citam kurināmajam, kā arī sakariem un inflāciju 2022. gadā, izdevumi strādājot attālināti veidotu papildus 49,07 eiro/mēnesī. Arvien biežāk izplatoties praksei veikt darbu attālināti, jānodrošina, ka arī sākot ar 2023. gadu no IIN tiek atbrīvoti izdevumi, ko par darbinieku, kurš nodarbināts attālināti, sedz darba devējs, kā arī ņemot vērā straujo inflācijas pieaugumu 2022.gadā, darba devēja segto attālinātā darba izdevumu robeža būtu jāpalielina līdz 50 eiro.
6. DARBA DEVĒJA APMAKSĀTA DIENA MĀCĪBĀM, KAS SAISTĪTAS AR DARBINIEKA PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES PILNVEIDOŠANU
Latvijā pieaugušo izglītībā iesaistās salīdzinoši neliels skaits pieaugušo, mazāk nekā katrs desmitais, turklāt pēdējos gados nav novērojamas straujas pozitīvas izmaiņas. Savukārt tādās valstīs kā Nīderlande vai Zviedrija, 2021. gadā pieaugušo mācībās ir piedalījies gandrīz katrs piektais vai pat trešais. Latvijā pieaugušo izglītībā ir iesaistījušies mazāk nekā vidēji ES-27.
Būtiska loma pieaugušo izglītībā ir darba devējiem, taču darba devēju ieguldījums pieaugušo izglītībā ir zems, ja salīdzinām ar citām Eiropas valstīm. Prasmes – tā ir investīcija cilvēkresursos mūžizglītības kontekstā. Mūžizglītība ir izglītības process dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši interesēm, vajadzībām un darba tirgus prasībām. Taču prasmes ir nepieciešams aktualizēt un atjaunot atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tāpēc prasmju apguvei jābūt sistemātiskai un regulārai.
Saskaņā ar BISC (The British International School) veiktā pētījuma datiem nozīmīgs mācību izvēli ietekmējošs faktors ir iespēja savienot mācības ar darbu. Lai veicinātu darbinieku iesaisti apmācībās, darbiniekiem vajadzētu noteikt tiesības uz vienu apmaksātu apmācību dienu gadā, kas ļautu darbiniekiem regulāri uzlabot savas prasmes un iesaistīties pieaugušo izglītībā.
7. DARBA ALGAS PAAUGSTINĀŠANA SABIEDRISKAJĀ SEKTORĀ STRĀDĀJOŠAJIEM
Palielinot minimālo darba algu, mēnešalgas apmērs jāpalielina arī tiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kuri nodarbināti minimālajai algai tuvākajās mēnešalgu grupās, lai saglabātu atšķirības atalgojumā starp tiem darbiniekiem, kuriem darba izpildei nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes, t.sk. pedagogiem, mediķiem, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, Valsts meža dienesta darbiniekiem u.c.
8. VESELĪBAS APRŪPES PIEEJAMĪBAS UN KVALITĀTES UZLABOŠANA
8.1. Uzlabot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, palielinot valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei un pakāpeniski tuvinot to vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem.
8.2. Pievērst īpašu uzmanību veselības aprūpes personāla atalgojumam, lai nodrošinātu medicīnas personāla pietiekamību un medicīnas pakalpojumu pieejamību.
9. VSAOI ATLIKTĀS NOMAKSAS PROBLĒMAS RISINĀJUMS, KAS SKAR PENSIONĀRUS, KURI PENSIONĒJAS VSAOI SAMAKSAS TERMIŅA PAGARINĀJUMA LAIKĀ
Normatīvie akti pieļauj darba devējiem pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču šāda rīcība rada tiešas negatīvas sekas darbiniekiem. Likuma Par valsts pensijām 9.panta pirmā daļa noteic, ka valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas [..] apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.
Likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 5.panta ceturtā daļa noteic, ka [..] persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas.
Tādejādi fakts, ka nav samaksātas VSAOI, tieši aizskar personu tiesības uz valsts vecuma pensijas saņemšanu pilnā apmērā. Ja darba devējs ir izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, darba devējam ir pienākums pilnībā nokārtot visas saistības pret darbinieku un valsti, kas skar nodokļu nomaksu par labu atlaistajam darbiniekam. Nav pieļaujams, ka darba devēji tiek kreditēti uz darbinieku rēķina. Nepieciešama aktīva rīcība šīs problēmas risinājuma rašanā, pārtraucot turpmāk piešķirt VSAOI samaksas termiņa pagarinājumus un attiecīgo personu labā novirzīt līdzekļus no pamatbudžeta uz speciālo budžetu.
10. KOMANDĒJUMA NAUDA LATVIJAS TERITORIJĀ
Ņemot vērā būtisko patēriņa cenu pieaugumu, nepieciešams noteikt regulāras komandējuma naudas pārskatīšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem veicot darba pienākumus norīkojuma laikā Latvijas teritorijā nerodas papildus izdevumi. Izvērtējot patēriņa cenu pieaugumu kopš 2020. gada, kad dienas nauda tika pārskatīta pēdējo reizi, lai nodrošinātu trīs maltītes un nepieciešamības gadījumā arī citus pakalpojumus, komandējumā norīkotajam darbiniekam šobrīd noteiktā dienas nauda vairs nav pietiekama. Līdz ar to dienas nauda jāpalielinās atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam un jānosaka iespēja darba devēju un darba ņēmēju pusēm koplīgumā vienoties par atkāpēm, ja tās nepasliktina kopējo darbinieka aizsardzības līmeni.
11. DIGITALIZĀCIJAS PROCESA PILNVEIDOŠANA
11.1. Attīstoties digitālajām tehnoloģijām un attālināta darba iespējām, pastāv risks, ka attīstās arī nedrošas nodarbinātības formas. Līdz ar to, nepieciešams veidot mehānismus nodokļu sloga harmonizācijai starp dažādām nodarbinātības un saimnieciskās darbības veikšanas formām, kā arī attīstīt kontroles mehānismus, lai ierobežotu ēnu ekonomiku nodarbinātībā digitālajā vidē.
11.2. Digitālo pamata prasmju attīstībai visiem iedzīvotājiem, jāparedz digitālo pamata prasmju iekļaušanu visu virzienu un līmeņu izglītības programmās, kā arī digitālo prasmju bezmaksas apmācības pieaugušajiem.
11.3. Publisko un privāto pakalpojumu digitalizācijas un digitālās pārveides kontekstā, svarīgi atcerēties ne tikai par prasmēm, bet arī par digitālo rīku pieejamību visiem sabiedrības locekļiem. Jāveicina publisko un privāto pakalpojumu digitalizācija, digitālo pakalpojumu izmantošana un to pieeja visai sabiedrībai.
12. ĒNU EKONOMIKAS SAMAZINĀŠANA
12.1. Algu nodokļu segmentā novērojams, ka prognozētie nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar reālajiem ieņēmumiem, uzrāda sarūkošu, taču joprojām ļoti ievērojamu nodokļa plaisu. Lai nodrošinātu ēnu ekonomikas ierobežošanu, ir svarīgi nodrošināt sabalansētus instrumentus, ieviešot gan stingrus soda mērus negodprātīgiem uzņēmējiem, gan motivējošus ieguvumus tiem darba devējiem, kuri veic saimniecisko darbību pēc godīgas konkurences principiem. Lai ierobežotu ēnu ekonomiku un tiesiskā regulējuma apiešanu, ir nepieciešams ieviest solidāro atbildību darba samaksas un nodokļu jomā apakšuzņēmēju ķēdēs kā dalītu atbildību starp ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmumu. Tas veicinās lielāku kontroli apakšuzņēmēju ķēdēs, jo īpaši būvniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs, novērsīs pelņas iegūšanu uz darbiniekiem neizmaksātas darba samaksas rēķina, mazinās fiktīvu uzņēmumu piesaisti un neidentificētu darbinieku nodarbināšanu un apkaros nodokļu krāpniecību garajās apakšuzņēmumu ķēdēs.
12.2. Uzņēmumos, kuros aktīvi darbojas sociālie partneri ir novērojams izteikti zemāks ēnu ekonomikas līmenis, kā uzņēmumos, kuros arodbiedrības nav nodibinātas. Svarīgi celt sociālo partneru un to dalīborganizāciju kapacitāti un veicināt koplīgumu Latvijas uzņēmumos un ģenerālvienošanos tautsaimniecības nozarēs slēgšanu.
13. SOCIĀLĀ DIALOGA STIPRINĀŠANA UN SOCIĀLO PARTNERU KAPACITĀTES CELŠANA
13.1. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu viens no Eiropas Savienības dalībvalstīm noteiktajiem uzdevumiem ir paplašināt koplīgumu aptvērumu. Šim nolūkam dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas veicina sociālo partneru spēju iesaistīties koplīguma pārrunās par algu noteikšanu un mudina uz konstruktīvām, jēgpilnām un informētībā balstītām pārrunām par algām.
13.2. Jāizstrādā rīcības plāns darba koplīgumu veicināšanai un tā aptvēruma tuvināšanai direktīvā uzstādītajam mērķim, panākot 80% darbinieku pārklājumu.
13.3. Jāceļ sociālo partneru kapacitāte, veicinot sabiedrības izpratni par sociālā dialoga lomu sabiedrībā un sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē, kā arī jānodrošina struktūrfondu atbalsts sociālo partneru kapacitātes celšanai, tādā veidā nodrošinot sociālo partneru spēju pilnvērtīgi un jēgpilni iesaistīties trīspusējā un divpusējā sociālajā dialogā.
13.4. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un tās struktūrā esošo apakšpadomju darbība ir jāizvērtē un jāatjauno prasība nodrošināt to darbību ne retāk kā reizi divos mēnešos.
13.5. Atbalsts nacionālā līmeņa sociālajiem partneriem, piemērojot atvieglojumus saimnieciskajiem maksājumiem, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklim un komunālajiem maksājumiem, kā arī atbalstot to iespējas piekļūt kapacitātes stiprināšanas projektiem. Bez arodbiedrību iesaistes likumdošanas un politikas veidošanas procesā nav iespējams nodrošināt darbinieku interešu ievērošanu un demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanu. Arodbiedrības ir neatkarīgas no politiskām partijām un darba devējiem. Biedru naudas maksājumi nevar nodrošināt arodbiedrību pilnvērtīgu funkcionēšanu. Līdz ar to ir nepieciešams valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu un piekļuves projektiem, lai atbalstītu arodbiedrības to darbībā, vienlaikus nekompromitējot to neatkarīgu darbību.
13.6. Piešķirt sociālajiem partneriem un nacionālā līmeņa sadarbības partneriem bezmaksas pieeju nacionālajiem maksas datu pakalpojumiem (piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes un Lursoft maksas pakalpojumiem), tādejādi veicinot sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē, ceļot sociālo un sadarbības partneru kapacitāti sagatavot uz datiem balstītus priekšlikumus un argumentāciju.
13.7. Lai atvieglotu streika pieteikšanas procedūru, saīsinātu pieteikumu par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu izskatīšanas termiņus, ir nepieciešams veikt grozījumus Arodbiedrību likumā, Streiku likumā un Civilprocesa likumā. Tiesības streikot un tiesības apvienoties arodbiedrībās ir personu pamat tiesības. Attiecīgām tiesībām ir jābūt ātri, saprotami un viegli īstenojamām, ievērojot likumos noteiktu procedūru.
13.8. Lai arodbiedrības varētu efektīvāk pārstāvēt un aizstāvēt strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses, jāpaplašina arodbiedrību tiesības kolektīvo tiesību strīdu risināšanā.
13.9. Lai valsts pienācīgi nodrošinātu Satversmē noteikto pienākumu aizsargāt arodbiedrību brīvību, likumā nepieciešams noteikt konkrētas, efektīvas un atturošas sankcijas par Arodbiedrību likuma pārkāpumiem.
14. NOZARU PRIORITĀTES
14.1. Godīgs un nozarē konkurētspējīgs atalgojums nodarbinātajiem ir katra darba devēja pienākums, atalgojums regulāri jāpārskata un jākoriģē, lai nodarbinātie saņemtu savai kvalifikācijai un paveiktā darba apjomam atbilstošu atalgojumu.
14.2. Lai attīstītu izglītības un zinātnes nozari:
14.2.1. Nodrošināt atbilstošus resursus reformu īstenošanai izglītības un zinātnes nozarē, kā arī iesaistīt nozares sociālos un sadarbības partnerus to izstrādē un īstenošanā.
14.2.2. Palielināt bāzes finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, kas sekmētu kopējo tautsaimniecības attīstību Latvijā un konkurētspēju starptautiskā līmenī.
14.2.3. Īstenot vakanču mazināšanas plānu, kas sekmētu izglītības pieejamību un kvalitāti visās izglītības pakāpēs un jomās.
14.2.4. Paaugstināt pedagogu un zinātnieku profesijas prestižu, nodrošinot sabalansētu darba slodzi, darba samaksas paaugstināšanu, profesionālo atbalstu, tiesību stiprināšanu.
14.3. Rast ilgtermiņa risinājumus un atbalsta risinājumus kultūras nozares darbinieku konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, lai kultūras nozares darbinieki būtu līdzvērtīgi citu nozaru darbiniekiem darba tirgū un saņemtu vidējo algu tautsaimniecībā nodarbinātajiem.
14.4. Nodrošināt stabilu nodarbinātības politiku, un konkurētspējīgu atalgojumu transporta darbiniekiem, it īpaši autobusu vadītājiem. Rast atbalsta risinājumus nozares koplīguma (ģenerālvienošanās) noslēgšanā Sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu nozarē.
14.5. Dzelzceļa transportam ir centrālā loma Latvijas pasažieru un kravu mobilitātē un koncernam “Latvijas dzelzceļš” ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. Jānovērš sociāli un ekonomiski negatīvās sekas un zaudējumi, kādus nākas ciest dzelzceļa nozares uzņēmumiem pieņemto politisko lēmumu rezultātā, tostarp, par sankciju noteikšanu noteiktam personu un uzņēmumu lokam. Nepieciešams paredzēt finansējumu pilnā apmērā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām.
14.6. Nepieciešams pārdomāt un attīstīt Latvijas ceļu infrastruktūru. Kvalitatīvi ceļi savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, kuros tiek koncentrēta ražošana un pakalpojumi. Nodrošinot mērķtiecīgas investīcijas ceļu infrastruktūrā, lai tiktu attīstīti reģioni, radītas jaunas darbavietas, un daudziem Latvijas iedzīvotājiem būs iespējams izvēlēties dzīvot reģionu centriem tuvējās teritorijās.
LBAS priekšsēdētājs
E.Baldzēns
