Diskusija poligrāfijas nozarē

Šī gada 23. martā turpinājās jau rudenī aizsāktā diskusija par aktualitātēm poligrāfijas nozarē.

Nozare aktīvi seko līdzi tehnoloģiju attīstībai un, plānojot attīstību, investē jaunās iekārtās. No eksporta kopapjoma ap 90% Latvijas poligrāfijas produkcijas tiek izvesti uz Eiropas valstīm. Vairāki lielākie poligrāfijas uzņēmumi jau ir ieguvuši atpazīstamību un stabilu klientu bāzi Eiropas tirgū.

Viens ir skaidrs, ka tās nākotne ir eksportā, jo tikai tā ir iespējama izaugsme un attīstība. Pēdējā laika lielākā tehnoloģiju inovācija poligrāfijas nozarē ir hibrīdiekārtu  radīšana, kur vienā iekārtā apvienotas atšķirīgas tehnoloģijas, sniedzot iespēju klientam piedāvāt lielāku daudzveidību pasūtījumu izpildē.

Baltijā vienīgā šāda iekārta kopš šī gada jūlija ir arī uzlīmju un etiķešu ražotāja AS “Liepājas Papīrs” rīcībā. Šis uzņēmums pārstāv vislielāko no Latvijas poligrāfijas nozares segmentiem – iepakojuma un etiķešu ražotājus (36%).

Vairāk nekā miljonu eiro vērtā iekārta pašlaik jau ar pieaugošu dinamiku tiek nodarbināta, pildot AS “Liepājas Papīrs” pasūtījumus.

AS “Liepājas Papīrs” jaunā iekārta sniedz iespēju uzņēmumam labāk pielāgoties pašreizējai tirgus specifikai. Šobrīd tirgus ir ļoti sadrumstalots, un tajā dominē neliela apjoma pasūtījumi. Jaunā hibrīddrukas iekārta sniedz iespēju tos izpildīt daudz ātrāk un efektīvāk.”

Pagaidām vēl hibrīddrukas iekārta tiek izmantota pārsvarā iekšējā tirgus pasūtījumu pildīšanai, taču nākotnē iecerēts, ka tā varētu palīdzēt iekarot arī jaunus eksporta tirgus Eiropā.

Jau pašlaik aptuveni 40% “Liepājas Papīra” produkcijas tiek eksportēts uz Eiropas valstīm. Lielākie tirgi ir Vācija, Dānija, Polija, arī Krievija.

Pēdējos gados “Liepājas Papīrs” uzrāda nelielu, bet stabilu izaugsmes dinamiku. Arī šajā uzņēmumā uzskata, ka Latvijas poligrāfijas nozares nākotne ir eksportā. Latvijas tirgus ir ļoti mazs, un vietējie poligrāfijas uzņēmumi ar savām jaudīgajām iekārtām to varētu piepildīt dažās dienās. Ne tikai poligrāfijas nozarei, bet visai Latvijas ražošanai nākotne būtu jāsaista ar eksportu. Tikai tā ir iespējama izaugsme un attīstība. Mums visiem ir jāmācās pārdot. Pārdot savu saražoto produkciju, kura ir labā kvalitātē.

Izmaiņas darba tirgū, jaunas darba formas, digitalizācijas un automatizācijas procesi un tiem nepieciešamās prasmes, kā arī privātās un darba dzīves saskaņošana, tās ir tēmas, par kurām šobrīd ir vērts darba devējiem un arodbiedrībām uzņemties iniciatīvu un vienoties par nepieciešamajiem risinājumiem uzņēmumā vai nozarē.

Te nu būtu vērts runāt par nozaru koplīgumiem, un  tieši šobrīd tiem ir būtiska nozīme.

Jo tikai spēcīgas darbinieku un darba devēju organizācijas ar plašu pārstāvību var sasniegt rezultātus nozares sakārtošanā, ieskaitot diskusijas par nozaru koplīgumiem.

Nākamie soļi būtu meklēt mehānismus, kā veidot nozaru koplīgumu pārrunas tā, lai ir vairāk praktisku ieguvumu gan darbiniekiem, gan darba devējiem,  kā panākt lielāku valsts un pašvaldību atbalstu un ieinteresētību koplīgumu slēgšanā, mazinot ēnu ekonomiku, veicinot lielāku sakārtotību nozarē un uzņēmumu iekšienē.

Kopīgi  skatoties vienā virzienā, katrs uzņēmums spētu celt ne tikai sava uzņēmuma labklājību, bet arī valsts līmenī nodrošinātu labākus sociālekonomiskos rezultātus nozarē, mazinātu sociālos un ekonomiskos šokus, veicinātu kvalitatīvu un labāk apmaksātu darba vietu veidošanos, pielāgotos digitalizācijas pārmaiņām, kā arī pilnveidotu darbinieku prasmes un uzlabotu uzņēmumu produktivitāti , tā stiprinot sabiedrības labklājību un mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

Tas viss kopumā noteikti veicinātu pozitīvas pievienotās vērtības veidošanos arvien vairāk un vairāk.

Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa “Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās” 3.4.2.2. pasākuma “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā” projekts „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskāregulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr 3.4.2.2/16/I/002)