Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” projekts „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr. 3.4.2.2/16/I/002)
26.novembrī notika pirmā attālinātā Latvijas Meža nozares (LMNA) organizētā diskusija par nozares nozīmi tautsaimniecībā no sociālekonomiskā skatu punkta. Atklājot diskusiju, LMNA priekšsēdētāja Inguna Siņica uzsvēra mežsaimniecības nozares nozīmīgumu, jo, kā vienas no lielākajām uzņēmējdarbības nozarēm Latvijā, tās peļņa tiek gūta no meža zemes apsaimniekošanas, ietverot sevī arī produkcijas sagatavošanu, un tirdzniecību. Liels nozares devums ir arī iekšzemes kopproduktā, – šī ir vienīgā Latvijas tautsaimniecības nozare ar pozitīvu importa un eksporta bilanci. Nav noslēpums, ka šobrīd darba devējiem un uzņēmumiem lielākais, nozīmīgākais un vienlaikus sarežģītākais aktīvs ir darbinieki. Latvija izceļas ar lielu nodarbinātību mežsaimniecības nozarē, kas ir 2,4% no kopējā nodarbināto skaita. Tādēļ, jo īpaši, svarīgs ir ilgtspējīgs darbinieks, kuram jānodrošina izaugsme un profesionālā attīstība ikdienas darbā. Cilvēktiesības un labvēlīgi darba apstākļi ir vienlīdz attiecināmi uz visiem darbiniekiem, kas strādā nozarē. Tādēļ LMNA, ņemot piemēru no stiprākajām arodbiedrībām pasaulē, uzsver, ka sociālais dialogs ir vērtība un sociālo partneru panāktās vienošanās ir jāciena un jāīsteno.
Diskusijā par meža nozīmi Latvijas tautsaimniecībā savā prezentācijā dalījās Zemkopības ministrijas biroja vadītājs Jānis Eglīts, aicinot diskusijas laikā nonākt līdz sarunām par koplīgumiem, jo dalībnieku vidū ir gan darba devēju pārstāvji, gan darba ņēmēji. Savukārt Latvijas Valsts mežu (LVM) padomes loceklis Mārtiņš Gaigals diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar uzņēmuma stratēģiju līdz 2040.gadam, kurā aptverta plaša informācija par to, kā LVM šo gadu laikā iecerējis turpināt apsaimniekot 2,6 miljardu eiro vērtos valsts mežus. Savā prezentācijā LVM padomes pārstāvis aicināja sociālos partnerus sarunāties, izmantojot sociālā dialoga iespējas un iesaistot visas puses.
Aktualitātes kokrūpniecības nozarē no sociālekonomiskā viedokļa diskusijas dalībniekiem prezentēja Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Par labo praksi uzņēmumā, kurā noslēgts koplīgums, tādā veidā nodrošinot uzņēmumam ilgtspējīgus darbiniekus, diskusijas dalībniekiem pastāstīja AS “Latvijas Finieris” biznesa atbalsta sektora vadītājs Pauls Ābele.
Savukārt par ieguvumiem no koplīguma uzņēmumā darbiniekam un darba devējam, kā arī labās prakses piemēru sadarbībā ar arodbiedrību sniedza AS “Latvijas Finieris” arodorganizācijas priekšsēdētāja Kristīne Rapa. Diskusijā piedalījās arī Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Mārtiņš Dunskis, informējot par būvniecības nozares labās prakses piemēru ģenerālvienošanās slēgšanā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele klātesošos iepazīstināja ar prasmju fondu veidošanu uzņēmumos, kas nozarei varētu būt aktuāla nākotnē, minot dažādus piemērus no citu valstu pieredzes šādu fondu veidošanā, kā arī darot zināmu, ka privātā sektora prasmju fondu izveide ir atkarīga no nozares ģenerālvienošanās.
Par ilgtspējas nozīmi tautsaimniecībā un nepieciešamību slēgt nozares ģenerālvienošanos Meža nozares diskusijā vēstīja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, minot tādus svarīgus iemeslus, kā nozares pašregulācija, mazinot dempingu un veidojot godīgāku konkurētspēju starp uzņēmumiem: “Sociālajam dialogam ir jābūt tādam, lai vienmēr ir iespējas diskutēt par tā virzību, lai uzņēmumiem ir dota iespēja tehnoloģiski attīstīties un darbiniekiem ir pieejamas sociālās garantijas un darba samaksa.” Nobeigumā E. Baldzēns aicināja turpināt diskusijas par ģenerālvienošanos sektoros, izvērtējot iespējas un priekšrocības nozares uzņēmumiem.
Diskusijas otrajā daļā notika paneļdiskusija, kuras laikā tās dalībnieki apsprieda jautājumu par ģenerālvienošanos nozarē, iesaistot sarunā arī Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru, arodbiedrības ekspertus un arodorganizācijas priekšsēdētāju, kā rezultātā secinājums ir viens, – lai gan šobrīd darba devēji nav gatavi parakstīt ģenerālvienošanos, balstoties uz līdzšinējo labo sadarbību, sarunām ir jāturpinās. Visu diskusiju iespējams noskatīties LMNA mājas lapā, www.lmna.lv.
Anete Kice,
LMNA arodbiedrības darba koordinētāja
