Ilgi un rūpīgi gatavotie grozījumi MK noteikumos, kurus izstrādājuši Zemkopības ministrijas eksperti sadarbībā ar meža zinātniekiem, šobrīd pēc visa spriežot nolikti malā uz nenoteiktu laiku jo spriežot pēc šī gada 3. martā Latvijas televīzijas raidījumā “1:1” premjerministra Krišjāņa Kariņa izteikumiem kas notiek ar strīdīgajiem grozījumiem par koku ciršanu mežā, viņš norādīja – kamēr nebūs abu pušu vienots viedoklis, tikmēr šis jautājums netiks iekļauts valdības darba kārtībā. Taču šāda vienošanās starp vides aktīvistiem un mežiniekiem ir faktiski neiespējama, no vides aktīvistu puses ir jūtama nepatika pret mežistrādi kopumā, jo arī līdz šim visās organizētajās Zemkopības ministrijas tikšanās par noteikumu grozījumiem kompromiss netika panākts.
Kādēļ nepieciešami MK noteikumu grozījumi?
Salīdzinot ar citām Eiropas mežu lielvalstīm, Latvija ir vienīgā, kas nav modernizējusi mežu apsaimniekošanas normatīvos aktus, tādējādi zaudējot konkurētspēju. Mežu struktūras ziņā Latvijai līdzīgās valstīs prasības ir krietni samērīgākas un gudrākas. Piemēram, Somijā un Zviedrijā diametra ierobežojumi nav noteikti, savukārt Igaunijā ir krietni zemāki. Taču tas šajās valstīs nav pasliktinājis vides kvalitāti un meža nozares ilgtspējību.
Ar normatīvo aktu grozījumiem valsts vēlas veicināt daudzpusīgāku mežu apsaimniekošanu un iedrošināt mežu īpašniekus rūpēties par saviem mežu īpašumiem aktīvāk, nekā tas tiek šobrīd darīts. Rezultātā palielināsies meža atjaunošanas apjomi ar kvalitatīvu un selekcionētu Latvijas meža koku sugu stādāmo materiālu (galvenokārt priede, egle, bērzs). Tādā veidā no platības vienības iegūs vairāk koksnes īsākā laika periodā. Tas daļēji kompensēs kokrūpniecībai pieejamās koksnes un oglekļa uzkrājuma ilgtermiņa samazināšanos aizsargātos mežos, kurus uztur bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Rezultātā palielināsies arī mežaudžu noturība pret klimata izmaiņu izraisītiem vides riskiem (vētrām, slimībām, kukaiņiem, plūdiem). Mūsdienu kokapstrādei piemērota un kvalitatīva koksnes izejmateriāla apjoma pieaugums. (materiāls no zm.gov.lv.)
Jaunie noteikumi paredz arī stingrākus noteikumus meža atjaunošanā un stādīšanā, tādejādi paredzot būtisku ilgtermiņa meža kvalitātes un vērtības palielināšanos.
Lai gan šobrīd šo grozījumu pieņemšanas apturēšana nekādi neietekmē vienu no lielākajiem Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem koncernu “Latvijas Finieris”, tomēr redzot ka diskusijās par meža nozares attīstību priekšplānā nonāk citi jautājumi, rodas bažas par nozares attīstību ilgtermiņā.
Tādēļ reaģējot uz radušos situāciju nozares pārstāvji secina ka – “Lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana” nosūtot premjeram Krišjānim Kariņam atklātu vēstuli, kuru parakstījusi arī Latvijas meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Inguna Siņica, atbalstot noteikumu grozījumus, ilgtermiņā atbalstot kvalitatīvas darba vietas un labklājību nozarē nodarbinātajiem.
Mēs, atklātās vēstules parakstītāji, esam sarūgtināti par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā “1:1” bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību. Un tas nav vienīgais piemērs.
Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.
Mūsuprāt, prasīt visu sabiedrības grupu vienprātību reformu jautājumos, par kuriem ir jāpieņem politiski lēmumi, ir iespējams, bet to panākt gan ir neiespējami.
Mūsuprāt, šāda Jūsu pozīcija rada starp cilvēkiem tā saukto iesaldēto konfliktu. Viņi nevis dara savu darbu un caur to visu enerģiju iegulda Latvijas attīstībā, bet savu laiku un resursus ir spiesti izšķērdēt, savstarpēji cīnoties par iespēju maksimāli skaļi aizstāvēt savus uzskatus un apkarot otra pārliecību.
Mūsuprāt, valdībai nerīkojoties izlēmīgi un reformām neesot mērķtiecīgām, mēs vienmēr atpaliksim attīstībā un turpināsim zaudēt savus cilvēkus, kuri izvēlēsies pamest Latviju un pēcnācējus neradīt šeit.
Ir tikai normāli, ka demokrātiskā sabiedrībā ir dažādi viedokļi un intereses, kas pirms lēmumu pieņemšanas tiek gan uzklausītas, gan izdiskutētas. Bet, lai valsts attīstītos, ir jāpieņem argumentēti lēmumi, kas veicina Latvijas iedzīvotāju labklājības izaugsmi.
Valsts prezidents Egils Levits 2019. gada 1. oktobrī uzrunā Ministru kabinetā teica: “Reformas vienmēr notiks, no tām mēs nevaram izvairīties, jo tad dažu gadu laikā valsts sastings, sadrups un sabirzīs. Reformas ir nepieciešamas, jo tās ir mūsdienu dzīves prasības, un ar to ir jārēķinās gan valdībai, gan valsts pārvaldei, gan valsts pārvaldes ierēdņiem. […] Ministru kabinets ir tas, kas iniciē un īsteno reformas, jo reforma vienmēr ir politisks jautājums. Tas nozīmē, ka ir jāizšķir, vai un kāda reforma ir vajadzīga, un jādiskutē par šīs reformas saturu, kas ir politisks jautājums.”
Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Madars Kalniņš Rūjienas meža īpašnieku biedrība
Jānis Folkmanis Meža īpašnieku apvienība “Bārbele”
Sigita Vaivade Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants”
Aigars Grīnbergs, Kurzemes meža īpašnieku apvienība
Grigorijs Rozentāls Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs
Jurģis Jansons, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors
Kristaps Klauss, Latvijas kokrūpniecības federācija
Jānis Apsītis, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija
Andis Araks, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija
Agris Koris, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija
Tālis Gaitnieks, akadēmiķis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs
Juris Biķis, tautsaimnieks
Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija
Edgars Treibergs, Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome
Normunds Stivriņš, Ezeru un purvu izpētes centrs
Pauls Rēvelis, Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Māris Liopa, Latvijas mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs
Ilze Ozola, Dabas resursu uzraudzības grupa
Linards Sisenis, LLU Meža fakultātes dekāns
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
Inguna Siņica, Latvijas Meža nozares arodbiedrība
Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes locekle
Valērijs Kozlovs, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks
Raimo Jansons, Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības valdes priekšsēdētājs
Liene Sauka, Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociācija
Jānis Knipšis, Mazo meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs
Uldis Biķis, A/s Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs
(Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 3.4.2.specifiskā atbalsta mērķa “Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās” 3.4.2.2. pasākuma “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā” projekts „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr. 3.4.2.2/16/I/002).)
