Forums: “Tikai pāreja vai tikai saruna? Ceļā uz solidāru pārveidošanos Centrālajā Austrumeiropā un Centrālāzijā un taisnīgu pāreju klimata pārmaiņu ietekmē uz iedzīvotājiem un darbiniekiem”.

image_pdfimage_print

10.-13. septembrī, Vīnē, notika Fridriha Eberta Fonda (FES) rīkots forums: “Tikai pāreja vai tikai saruna? Ceļā uz solidāru pārveidošanos Centrālajā Austrumeiropā un Centrālāzijā un taisnīgu pāreju klimata pārmaiņu ietekmē uz iedzīvotājiem un darbiniekiem”.

Forumā piedalījās pārstāvji no FES Centrālās un Austrumeiropas biroja, Āfrikas kontinenta pārstāvis no Kongo Demokrātiskās Republikas FES biroja, ITUC (Starptautiskā arodbiedrību konfederācija), E3G (neatkarīga klimata pārmaiņu ideju laboratorija, kas paātrina pāreju uz klimatam drošu pasauli), kā arī arodbiedrību pārstāvji no Centrālās un Austrumeiropas, kā arī no Centrālās Āzijas.

Pamatojoties uz Fridriha Eberta Fonda (FES) uzaicinājumu, Forumā piedalījās arī Meža nozares arodbiedrības (LMNA) pārstāvji: priekšsēdētāja Inguna Siņica, Valdes loceklis Uldis Roze un LMNA biedru koordinētāja Ligita Brahmane.

Galvenais foruma uzdevums bija uzsvērt arodbiedrību lomu taisnīgas pārejas nodrošināšanai darbiniekiem, kuriem transformēsies darba vietas klimata pārmaiņu rezultātā. Darbs pie taisnīgas pārejas apvieno visus, kas tic taisnīgai reģionālās attīstības veicināšanai: arodbiedrības, nozares pārstāvjus, valsts pārvaldi, valdības, pilsonisko sabiedrību un citus, kam svarīgs šis mērķis.

Lai gan nākamajā desmitgadē Eiropā ir neizbēgama ogļu kurināmā pakāpeniska pārtraukšana, dažu Centrālās un Austrumeiropas valstu valdības pretojas šai tendencei. Viņu arguments: ogles ir energoapgādes drošības un ekonomiskās labklājības atslēga, un strādnieki un kopienas reģionos, kas ir atkarīgi no oglēm, ļoti cietīs, ja tiks ieviesta pakāpeniska pārtraukšana.

Foruma atklāšanā FES pārstāvis Matias Vebers uz-svēra: “… Klimata pārmaiņas šobrīd ir viens no biežāk apspriežamajiem jautājumiem plašsaziņas līdzekļos. Arvien vairāk ir dzirdams par anomālām dabas parādībām, kā rezultātā notiek cilvēku migrācija. CO2 izmešu samazināšanas rezultātā bez darba palikušo darbinieku sociālo garantiju vai pārkvalifikācijas nodrošināšanai ļoti būtiska ir arodbiedrību iesaiste. Eiropas Savienības valstis aktīvi strādā šo jautājumu risināšanā. Jautājumus aktīvi apspriež gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī. Tomēr ir lielas atšķirības starp Austrumiem un Rietumiem (piem. algas). It sevišķi tajās valstīs, kuras iestājās ES pēc 2014. gada. Svarīgi, lai Austrumeiropas valstis varētu aiz-stāvēt sevi ES ietvaros. Ekonomiskās izmaiņas rada nopietnas izmaiņas arī sociālajā jomā. Jāveicina sociālais dialogs. Sociālais miers bez arodbiedrību dalības nav iespējams…”.

FES pārstāve dr. Sonja Shirmbeck informēja, ka Zaļo partijas jau nodarbojas ar jautājumu par taisnīgu pāreju klimata pārmaiņu ietekmē, bet nesadarbojas ar arodbiedrībām.

Klimata krīze ir sociālā krīze! Tā skar visas ekosistēmas (ūdens, ēdiens, dzīvesvieta, tiesības uz dzīvi). Palielinās cilvēku skaits, kuri cieš no klimata pārmaiņām. Visvairāk cieš tautas, kuras vismazāk ieguldījušas CO2 izmešu samazināšanā. Trūcīgie iedzīvotāji visgrūtāk pārdzīvo klimata pārmaiņas (Kijevā un Tbilisi karstums un strādniekiem nav iespēja ieslēgt kondicionierus). Problēmas arvien samilzt.

Arodbiedrībām jāstrādā cilvēku apvienošanās veicināšanā, lai ietekmētu politiķus pievērsties klimata krīzes novēršanai.

FES pārstāvis no Kongo Demokrātiskās Republikas Robert Muthami: “… Daudzās Āfrikas valstīs gaisa temperatūra paaugstinās, kā rezultātā ir zaudētas ap 70 miljoni pilnas slodzes darba vietu. Āfrikas kontinentā arodbiedrību uzdevums ir vienošanās par darbinieku apmācību nodrošināšanu darbam ar jaunām tehnoloģijām. Tas ir politisks jautājums un risināms sociālā dialoga ceļā. Taisnīga pāreja prasa garantijas augstākajā līmenī…”.

Sebastian Stone no ITUC uzsvēra klimata pārmaiņu ietekmi uz iedzīvotājiem un darbiniekiem. Aptuveni 40% no visām darbavietām pasaulē pa tiešo atkarīgas no ekosistēmas pakalpojumiem. No siltuma stresa iespējams zaudēsim aptuveni 72 miljoni darba vietu. 2050. gadā būs vairāk nekā 250 miljoni cilvēku, kuriem būs jāmigrē klimata izmaiņu dēļ. Visvairāk par CO2 izmešiem atbild enerģētika, transports un celtniecība. Jebkurā gadījumā, ja nekādi pasākumi netiks veikti, darbavietu uz mirušas planētas nebūs. Tādēļ jāpanāk klimata izmaiņu samazināšana, jāpalielina darbinieku informētība par klimata izmaiņu sekām. Sociālā dialoga ietvaros to var panākt.

92 valstis atzinušas taisnīgas pārejas nepieciešamību (Silēzijas deklarācija). 55 valstis izstrādājušas plānu taisnīgai pārejai. Jārealizē praksē tas, ko valstis ratificējušas. Ir vajadzīgi darba standarti, lai nodarbinātajiem maksātu tikpat cik mītnes zemē dzīvojošajiem. Ir plāns CO2 standartu samazināšanai līdz 2050. gadam. To būs grūti realizēt valstīm, kurām nav liela budžeta. Pāreju nekādā gadījumā nevajag veikt ātri. Pirmkārt jādomā par cilvēkiem un jāaizstāv viņu intereses. Arodbiedrības var formulēt izmaiņas, kuras jau notiek. Bez sociālās vienotības nevar būt veiksmīga klimata izmaiņu novēršanas politika.

E3G pārstāvis Alexander Reitzenstein informēja par taisnīgas pārejas nozīmi. Galvenais ir pēc iespējas ātrāk veikt CO2 izmešu samazināšanu, lai izbēgtu no vissliktākā klimata izmaiņu scenārija. Taisnīga pāreja nepieciešama, lai ierobežotu negatīvu seku iespējamību skartajām nozarēm un nodrošinātu sociālo saliedētību. Tieši sociālā saliedētība ir saistošais posms starp klimata, sociālo un ekonomisko politiku. Taisnīga pāreja – ir instruments ceļā uz saliedētāku sabiedrību un cerība, ka “zaļā” ekonomika būs spējīga nodrošināt cienīgas darbavietas un iztikas līdzekļus visiem.